mani pašu sogad labarība skāra tiešā negaidiiita veidā   esmu ļoti pateiciiga ka tā notika..

Publiskajās ziedojumu vākšanas akcijās nekad nepiedalos, jo nepamet sajūta, ka kāds uz tām vēl uzvārās, kā arī nav ticība, ka naudiņa nonāk līdz galamērķim.

Taču jau vairākus gadus esmu asins donors un ticu, ka mans ziedojums savu reizi kādam izglābs dzīvību. Ja nebūtu donora asiņu, arī manis šobrīd vairs nebūtu, tādēļ izjūtu to kā savu pienākumu.

Personiski es jau trešo gadu pārskaitu savu"lieko"naudiņu vismaz 3trīs vietās.
Tajā pašā reizē savējiem mājiniekiem es nedāvinu NEKO!
Viss kas manējiem ir vajadzīgs-ir nopirkts/uzdāvināts gada laikā.
Hoķ lats,hotķ piecītis...
Bet ja to izdara 1000 piipli,tad vienam bērnu namam sanāks jauna urbjmašīna,laba plīts(topošajam pavāram)utt.

es ik pa laika ziedoju dažādiem projektiem. gadā vidēji 200 Ls ziedoju labdarībai.
parasti izmantoju hanzabnkas vai draugiem.lv ziedojumu sadaļas.

Gandrīz katru gadu esmu ’piedalījusies labdarības akciju organizēšanā darbavietā. Vienu gadu bija pensionētajiem skolotājiem, tad mediķiem, tad aktieriem, bijām ar dāvanām pie kristīgas daudzbērnu ģimenītes, kuri vēl ciemiņiem saklāja tējas galdu. Varēja redzēt, ka ceļ galdā to, kas nu mājās ir. Tas bija ļoti, ļoti mīļi.
Pēc katra šāda pasākuma ir neaprakstāma gandarījuma sajūta.

Atbalstu labdariibu, bet tikai zinaamos gadiijumos un bez 15 starpniekiem, lai buutu paarliecinaats, ka naudinna tiessaam 100 procenti visa aiziet, paredzeetajam meerkkim! Kaa arii nezzeeliigi izveerteeju vai tiessaam tas meerkkis ir realizeejams!

un es pati lidz ar to piedalos ja ar nelielam summam bet piedalos

nezinitis!
Es personīgi ziedoju bez kādiem jeb starpniekiem.
Proti-ar labi pārbaudītiem cilvēkiem forumos.
Parasti tiek parādītes atskaites(čeki... )
Un ta naff uzvārīšanās.

es uzskatu, ka mans cilvēcīgais pienākums ir palīdzēt citiem - bērniem, dzīvniekiem, invalīdiem utt.
tas, ko ar šo manis noziedoto naudu dara pēc tam, jau ir uz citu cilvēku sirdsapziņas. katrā ziņā visiem viss nāk atpakaļ. tā kā es neiespringstu par šo tēmu.

bridinaajums
Par to jau arii ir runa! Ka taa taas lietinnas notiekaas!    

nu - Bobs Geldofs savā laikā sarīkoja vai nu koncertus Bangladešai vai ko tml. daudzus gadus vēlāk izrādījas, ka viss kāposts aizgājis Bangladešas diktatoram.

zivuci - normāla un atbalstāma rīcība - nodot savas asinis citu glābšanai... tā nesavtīgi, toties ar apziņu, ka esi kādam tiešām palīdzējis... ne jau visi var un drīkst to darīt, bet to priekšā, kuri drīkst un arī dara - cepuri nost... vienā vārdā - tas ir cilvēcīgi

par naudas ziedojumiem... kas ir nauda ? - savstarpējo norēķinu līdzeklis un tikai... protams ir nepatīkami, kad tās kādā mirklī aptrūkstas, bet tāpēc vien jau zemeslode griezties nepārstāj... pēdējā laikā vairs neskaitu naudu medijos reklamētajos ziedojumu kontos ... grūti noformulēt, kāpēc. bet kaut kas attur... laikam kampaņveidība un pārmērīga liekulība... ne jau bez iemesla publisko ziedojumu biznesu ierindo 6. vietā pēc ienesīguma tā organizētājiem...

Bija laiks, kad gāju un tikos ar bērniem svētku reizēs, kas bija slimnīcā, kad parasti ir kopā ģimenes ar svētku sajūtām mājās.Nesu gardumus, vai pat kādas drēbes vai pamperus un tāpat vien parunājos. Tur bija tādi, pie kuriem nenāk neviens. Bet pašai bija pārāk smagi,gandrīz sajutos vainīga, ka to nedaru biežāk,un nespēju tikt vaļā no tām atmiņām par apjukumu un prieku viņu acīs. Tagad ziedoju telefoniski.

Ļoti dažāda attieksme veidojas pret ziedošanu, vērojot ziedošanas dažādās izpausmes mūsu bāleliņu pagastā -- Latvijā... Vienubŗid plaši pamanītās blēdības bija piespiedušas mani atteikties no ziedošanas, tomēr -- turpināju arī pamanīt tos, kuriem palīdzība tiešām vajadzīga... Viens no vislielāko gandarījumu gādājošajiem ziedošanas veidiem ir asinsziedošana. Jā, asins vajadzīga arī kā masa, ko ziedo, gandrīz vai kā spaiņos lejot: preparātu, plazmas utml. ražošanai, tomēr -- visvairāk reālā labuma redzi tiešajā asins pārliešanā: tev blakām ir pavāji dzīvs, bāls cilvēks, viņam dilba vēnā adata, tev -- arī. Šprice tiek piepildīta ar tavu zupu un tu tūlīt pat redzi, kā tava asins tiek iepludināta tai vēnā, kur šobrīd noteikti tava asins vajadzīga, tu redzi sejas krāsu maināmies... No tā puslitra tu pats nekļūsti vājāks, neveselāks, bet -- tas tavs puslitrs ir mainījis ne tikai tā otra cilvēka sejaskrāsu... Un itin nemaz nav svarīgi, ka šos savas asins nesējus vairs ne reizi neesmu sastapis, -- vien zinu, ka viņi vēl dzīvi... Tiem, kas te parasti gadus skaita un škietas lepni par to, ka p0ar kādu jaunāki, līdz ar to vērtīgāki, varu uzsmaidīt: visi tie, kam esmu ar asinīm palīdzējis, ir bijuši stipri jaunāki... He-he-he... :)
Varbūt tieši šīs ziedošanas precizitātes, rezultāta redzamības, nepārprotamības dēļ, esmu skeptisks pret ziedošanas biznesu: tas bizness parasti iekārtojas skaļi un maksimāli necaurspīdīgi.

Ziedojot vados no savas iekšējās sirdsbalss. Esmu jau citā tēmā teikusi- protestu izsauc vecāki, kas prasa nelielas summas savam vienīgajam bērniņam, bet paši ir jauni, spēcīgi, varētu strādāt un naudiņu tomēr nopelnīt tam dzirdes aparātam. Ziedoju, ja jūtu, ka vēlos to darīt, arī telefonakcijās to daru. Cenšos nepaiet garām invalīdam, ja vien nav skaidrs, ka mans lats ir pietrūcis ļergucim.

Kādreiz baigi analizēju-šitam ziedot, bet šitam ne, jo viņš varbūt izmanto iedzīvošanās nolūkos.Varbūt arī ne.Bet fakts ziedošanas bīdī ir tas, ka patiesību līdz galam es taču vienalga nezinu nezinu ! Tie ir tikai mani minējumi, manas aizdomas! Savukārt jo dziļāk analizēju - vai tiešam tā nauda nokļūs adresētajā mērķī", jo vairāk sāka rasties pārliecība- neziedot. Jo pamatotas aizdomas jau var rasties, skatoties uz jebkuru projektu- sākot no ubagam iemestās monētas skārda bundžā līdz daudztūkstošu latu dzīvībai aktuālai operācijai kādam bērnam.Tāpēc es vairs neanalizēju- ja reiz lūdz palīdzēt un ar šādu domu tiek iemesta naudiņa ziedojuma kastē, tad es bez šaubām pieņemu, ka šim mērķim arī tai naudai jāaiziet! Ja "īpašnieks" to izmanto savtīgiem un netīriem mērķiem, lai tas paliek uz viņa sirdsapziņa.Tā būs viņa daļa, par ko ,tā teikt, Dieva priekšā būs jāatbild, bet ne manējā- kas to dara ar tīru sirdi bez aizdomām un šķirošanas.Un arī apmuļķota nejūtos.

Šogad, iepērkoties RIMI, dažreiz iemetu pa latiņam Eņģeļu kastītē... Jā, tas nav daudz- vien nedaudz latu, bet tomēr...

Smagi, ja bērniņam var palīdzēt kļūt veselam, bet summas ir tik lielas, ka vecāki nevar nodrošināt viņu ārstēšanu...

nu tie beerni kas bija vakar redzami nekad nebuus veseli..bet lai jau..varbut par kripatiņu kaut kas uzlabosies..nu par milimetru

Parullējam biki atpakaļ - TV rādija cik naudas un no kurām Valstīm Latvijas Valdība aizņemās - tai skaita mums aizdod mūsu kaimiņi Igauņi 1.6 mil. un nākamā diena mūsu Finanšu ministrs TV saka,ka Igaunija ir tādā pašā ķezā,ka mēs un pašiem jāmeklē aizdevums, tad rodas aizdoma no kādiem šišiem tad viņi mums aizdos????????...

Ar labdarību šai f... valstij mēs nodarbojamies ikdienā, lai neteiktu rupjāk, ko tā dara ar mums. Es dodu naudu bomžiem stacijā, lai piekožas, jo tā taču nav smuki darīt, vai ne...