Dzīves jēga... / 20
27/06/2014 17:03 | Diskusija lasīta 5426 reizes
Dzīves jēga – par to aizdomājamies dažādos dzīves etapos:
vieni grūtos brīžos, citi – kad viss iespējamais jau ir sasniegts.
Vai ir cilvēkam dzīves mērķis ???
pārdomājot savu dzīvi un nebrīnoties, kāpēc attiecības
ar citiem cilvēkiem ir izirušas un kāpēc līdz ar to cilvēks jūtas iztukšots.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēki dzenas pēc daudzām lietām,
izvirza sev dažādus mērķus, jo cer, ka tajos viņi atradīs dzīves jēgu un piepildījumu.
Cilvēki tiecas, piem., pēc veiksmes biznesā, labklājības, labām attiecībām, seksa, izklaides utt.
Bet daudzi cilvēki ir apliecinājuši, ka arī sasniedzot mērķus un dzīvojot labklājībā,
baudot labas attiecības un dažādas izklaides, viņi iekšēji jūtas iztukšoti,
it kā dvēselē būtu kāds ne ar ko neaizpildāms caurums.
Daudzi ar dzīves jēgu saprot dzīves baudīšanu – ceļošanu uz eksotiskām valstīm,
jaukas ballītes, materiāli labi nodrošinātu dzīvi u.tml.
Vai tas tā ir jeb kaut kas vēl…??!!
vieni grūtos brīžos, citi – kad viss iespējamais jau ir sasniegts.
Vai ir cilvēkam dzīves mērķis ???
pārdomājot savu dzīvi un nebrīnoties, kāpēc attiecības
ar citiem cilvēkiem ir izirušas un kāpēc līdz ar to cilvēks jūtas iztukšots.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēki dzenas pēc daudzām lietām,
izvirza sev dažādus mērķus, jo cer, ka tajos viņi atradīs dzīves jēgu un piepildījumu.
Cilvēki tiecas, piem., pēc veiksmes biznesā, labklājības, labām attiecībām, seksa, izklaides utt.
Bet daudzi cilvēki ir apliecinājuši, ka arī sasniedzot mērķus un dzīvojot labklājībā,
baudot labas attiecības un dažādas izklaides, viņi iekšēji jūtas iztukšoti,
it kā dvēselē būtu kāds ne ar ko neaizpildāms caurums.
Daudzi ar dzīves jēgu saprot dzīves baudīšanu – ceļošanu uz eksotiskām valstīm,
jaukas ballītes, materiāli labi nodrošinātu dzīvi u.tml.
Vai tas tā ir jeb kaut kas vēl…??!!
Atbildes (87)
Manuprāt, dzīves jēga- ir dzīvošanā... ar prieku, ar sajūtu, ka esi te un tagad. Pieņemot visu, kas notiek- gan dikti labais, gan reti draņķīgais.. Paņemot priekš sevis kaut ko vērtīgu - no katras dzīves situācijas, apzinot pasauli- ap sevi un sevī, tuvu un tālu.. Nav brīnums, ka cilvēks jūtas tukšs, kad kāds mērķis ir sasniegts- kaut vai tā pati biznesa spice... enerģija, laiks, spēks ir ielikts, rezultāts dabūts, un tālāk ta kas? --- nervu sistēma vēlās atpūsties, un pēc laika- šamai vajag jaunu - kairinājumu.. un sākas nākamais posms- jauns mērķīs, tā sasniegšana, īsa labsajūta, un - atkal tas pats- tukšums.. Ja tas mērķīs būtu dzīves daļā, kas arī pašā procesā sniedz baudu dzīvot-- būtu savādāk.. 
0
0
Ja liekas, ka dzīvei nav jēgas, tad ņem striķi un ej pakaries - vai ko tamlīdzīgu... un es vispār uzskatu, ka dzīvība un cilvēka dzīve, mūžs (sauc kā to gribi) ir svēta lieta un nav apspriežama un’’ maļama’’ diskusijās... labāk ejam laukā un priecājamies par sauli, putniem, zaļumu visapkārt, ka mums tuvi cilvēki dzīvi, veseli, ka mums ir gan darbs, gan brīvdienas, gan prieki, gan bēdas ( jo tad zināsim, kas ir prieks)... visam savs laiks...
0
0
Ir apgalvojumi te kam piekrītu un ir apgalvojumi kam ne. Bet tas ir tikai mans viedoklis un nevienam negribu neko uzspiest vai iestāstīt.
Elementāra loģika saka, ka apmierinājumu cilvēks gūst no darbības... vistrakākais, ka no jelkādas sevī izdomātas darbības.
Reizēm tās pieņem baisas formas ( piem. profesionālie slepkavas u.c.), reizēm absolūti altuistiskas kas ar ne vienmēr ir labi, ja tev ar savu labestību uzbāžas tā ka atkauties nevar.
Un nemeklējot JĒGU, bet darot ar lozungu - Nekaitē! ... iegūsti gandarījumu, ka labu darbu esi padarījis, izbaudi darba augļus... pieņemsim, ka tā varētu būt JĒGA...
Vienu pilnīgi bezjēdzīgas dzīves piemēru man nesen apstāstīja cilvēki, kas interesējas par emigrāciju uz Leiputriju( vienalga kur tā atrodas), un braucējkandidātu pamatmotīvs - darīt visu, lai pēc iespējas ātri varētu pie pabalstiem tikt, un tad no tiem iztikt... Varbūt te jājautā UN kāda Jēga?...
Elementāra loģika saka, ka apmierinājumu cilvēks gūst no darbības... vistrakākais, ka no jelkādas sevī izdomātas darbības.
Reizēm tās pieņem baisas formas ( piem. profesionālie slepkavas u.c.), reizēm absolūti altuistiskas kas ar ne vienmēr ir labi, ja tev ar savu labestību uzbāžas tā ka atkauties nevar.
Un nemeklējot JĒGU, bet darot ar lozungu - Nekaitē! ... iegūsti gandarījumu, ka labu darbu esi padarījis, izbaudi darba augļus... pieņemsim, ka tā varētu būt JĒGA...
Vienu pilnīgi bezjēdzīgas dzīves piemēru man nesen apstāstīja cilvēki, kas interesējas par emigrāciju uz Leiputriju( vienalga kur tā atrodas), un braucējkandidātu pamatmotīvs - darīt visu, lai pēc iespējas ātri varētu pie pabalstiem tikt, un tad no tiem iztikt... Varbūt te jājautā UN kāda Jēga?...
0
0
Dzīves jēga būt laimīgai ... nez vai nu tas ir iespējams. Kā var būt laimīgs, kad ir sāpīgi zaudējumi. Un tādi ir ikvienam dzīvē.
Manuprāt dzīves jēga ir mīlēt. Nekad nezaudēt mīlestību sevī. Mīlēt arī tad kad sāp. Kaut vai dabu, suni, kaķi...
Un... varbūt sajust, ka tas augstākais arī mūs dažkārt mīļi pasaudzē.
Manuprāt dzīves jēga ir mīlēt. Nekad nezaudēt mīlestību sevī. Mīlēt arī tad kad sāp. Kaut vai dabu, suni, kaķi...
Un... varbūt sajust, ka tas augstākais arī mūs dažkārt mīļi pasaudzē.
0
0
-> piektdienis
Neviens tev personīgi neliek mesties zem ambrazūras. Upurēties nozīmē arī - palīdzēt tādēļ, ka tu to vari. Neprasot, un kas man par to būs? Lielākā daļa labo darbu ir sīki un neievērojami un no tevis neko neprasa. Tikai daži ir nezin kādas mātes Terēzas līmenī.
Piemēram, nu iebrauca kāds krustojumā, netiek ārā. Tu vari vai nu pagaidīt un ļaut izbraukt, vai taurēt un blenzt teļa acīm, gaidot, kads viņš/viņa acīmredzot kaut kur kaut kādā veidā izgaisīs.
Vai arī, nu ved tu savu sīci uz skolu ar mašīnu, kaimiņš mocās ar sabiedrisko. Problēma piedāvāt paņemt viņējo arī?
Čupām tāda veida sīkumu, kas principā tev nemaksā neko, bet kādam citam būtu liels atvieglojums.
Par uzskaiti arī tu lasi kā robots - neviens tev neliek neko pierakstīt. Doma bija - vai tev to labo darbu beigās sanāks vairāk kā slikto?
Neviens tev personīgi neliek mesties zem ambrazūras. Upurēties nozīmē arī - palīdzēt tādēļ, ka tu to vari. Neprasot, un kas man par to būs? Lielākā daļa labo darbu ir sīki un neievērojami un no tevis neko neprasa. Tikai daži ir nezin kādas mātes Terēzas līmenī.
Piemēram, nu iebrauca kāds krustojumā, netiek ārā. Tu vari vai nu pagaidīt un ļaut izbraukt, vai taurēt un blenzt teļa acīm, gaidot, kads viņš/viņa acīmredzot kaut kur kaut kādā veidā izgaisīs.
Vai arī, nu ved tu savu sīci uz skolu ar mašīnu, kaimiņš mocās ar sabiedrisko. Problēma piedāvāt paņemt viņējo arī?
Čupām tāda veida sīkumu, kas principā tev nemaksā neko, bet kādam citam būtu liels atvieglojums.
Par uzskaiti arī tu lasi kā robots - neviens tev neliek neko pierakstīt. Doma bija - vai tev to labo darbu beigās sanāks vairāk kā slikto?
0
0
nejauta - vai tad, kad mīli un Tevi mīl, neesi laimīga? Un, ja nav pretmīlas, vai nav ilgas pēc mīlas, respektīvi, būt laimīgai?
Pēc Tava teiktā sanāk, ka neviens vispār nekad nevar būt laimīgs, jo dzīves likumsakarība ir tāda, ka visi, kas kādreiz atnākuši, aiziet. Teiksi, ka bērnībā, kad vēl neviens nav zaudēts? Bet vai tad nelaimīgiem vecākiem būs laimīgs bērns???
Visa mūsu dzīve ir pretmetos (laime-nelaime, prieks-bēdas, satikšanās-šķiršanās, dzimšana-nāve). Ja nebūtu pretmetu, būtu Paradīze. Vai Ieva un Ādams Paradīzē bija laimīgi? Bija... bet viņi to nezināja
Pēc Tava teiktā sanāk, ka neviens vispār nekad nevar būt laimīgs, jo dzīves likumsakarība ir tāda, ka visi, kas kādreiz atnākuši, aiziet. Teiksi, ka bērnībā, kad vēl neviens nav zaudēts? Bet vai tad nelaimīgiem vecākiem būs laimīgs bērns???
Visa mūsu dzīve ir pretmetos (laime-nelaime, prieks-bēdas, satikšanās-šķiršanās, dzimšana-nāve). Ja nebūtu pretmetu, būtu Paradīze. Vai Ieva un Ādams Paradīzē bija laimīgi? Bija... bet viņi to nezināja
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni