Tik daudz nevar izdzert.

Nezinu par dzejas lasisanu un pasaules bucosanu

tedra |... un kurš tagad nepieturas pie tēmas... es esmu dzēris un dzeršu... i baiļu man nav...

Vai ta no autora nevar ņemt piemēru un veidot atkāpes? Par ko dzerot jābaidās?

Nu tad dzer ari ja bailu nau.

es neesmu autors, es esmu disputa dalībnieks... aizmirstam staburagu...

svens5... es jau to arī esmu visu dzīvi darijis un arī turpinašu to pasu darit... bet tema... tēma... ?  Atceries temu un pa reizei atgadini man par to...

Tas nu gan nevarēja notikt, jo apkart Brīvības piemineklim bija 9.8 un 12 troleibua gala punkts padomju laikos. Tu varbūt jauci ar A. čakstes pieminekli kapos...

cepumi bija labi.

Kā var saukt pēc tā, ko nemaz nepazīsti???? Kam nebija apkārt cilvēku, kas ausī čukstētu par brīvību, svēti ticēja Laimes un Miera valstij! Bija visiem darbs, maize... rindas veikalā pēc deficīta (un tas viss tika pieņemts kā pašsaprotams, jo nebija jau citas pieredzes!!!)
Tikai kažoku pārmešanas uz otru pusi laikā atklājās, ka visi cits citam ausī čukstējuši par brīvību, nīduši to valsti utt. Ha!!!

staburagam
bija tā, kā es teicu. lika tur, un pēc tam 8. trolebusā pēdējā beņķi čaļi dziedāja aizliegtās dziesmiņas.. dulli bija.

Man viss bērnībā un jaunībā bija pat ļoti ok!
Neko sliktu par tiem laikiem nevaru teikt.
Bija tik, cik katrs labi pratām iekārtoties.

Un... to, ko neredzam, ko nepazīstam(tā brīvība it kā) ... pēc tās jau arī neilgojamies... tā mēdz teikt.
Uzskatu, tagad(ar visu brīvību) tūkstošiem un vēlreiz tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudz sliktāk un nelaimīgāk kā tajos tālajos laikos.

Par ko tad īsti ir šī diskusija??? Kādam atkal uznākusi nepārvaram cietēja lomas eksistence???? Vēsture ir un paliek vēsture! Faktus no vēstures neizdzēsīsi, bet es tomēr kā bērns atminos to laiku pozitīvi. Varbūt tadēļ, ka man mamma ir pacentusies lai man netrūktu pamatvajadzības, bet pārējais man tajā vecumā bija pilnīgi pie lampiņas. ;) Daudz labu lietu ir tajā laikā izdarīts, bet šobrīd, kas?????


OOOO nostaļģija par rindām, bet tagad tak arī svētku eiforija ir rindas un nebūt ne mazākas kā tajos laikos pēc desām. Par salčuku labāk nerunāt! Atceros pāris reizes, kad izstāvi rindu un galā tev piga nevis saldējums :D

Apspiestību neesmu izjutusi ne tad, ne tagad... svinēja svētkus un kā vēl svinēja...

..un Ziemasvētkus svinēja kā Ziemassvētkus(reliģiskos svētkus), nevis kā komercsvētkus, kur galvenais sauklis-dāvanas, dāvanas!!!!!!!
Jā, nevarēja tā pa īsto ceļot uz rietumu pusi.
BET... esmu tai laikā izceļojusi (pa lēto) visu bijušo liejo PSRS, visas dienvidu zemes, katru vasaru kalnos kāpusi utt.
Viss bija ok.

trakākais laiks manuprāt bija tas ar tiem repšiem!!!!! Tad nebija vispār nekādas vērtības naudai... apmēram tā kā tagad eirikiem arī nedz ko liela vērtība nav. Jo 5 eiriki ir tikai un vienīgi kapeikas, bet par 5 lašiem vēl šo un to varēja nopirkt...

Atraduši par ko atcerēties !!!!!!!!! labāk jau būtu atcerējušies kādus podus un sūdus esat gāzuši ar pušiem un meitenēm!!!!!!!!!

Mja... cik maz cilvēkam vajag... uz ko ir orentets cilvēka prats... nav  jau slikti, bet es gan cerēju, ka cilvēki runās par mūsdienam, jo savu tektu es nobeidzu ar:


un tas man norada, ka mūsdienu cilvēks nekā nesaprot no moralām vērtībam... gandrīz vai ka Jezus ir teicis- Jums ir acis, bet jūs neredzat, jums ir auis, bet jūs nedzirdat...

Bet lai nu paliek...

Repšiku laiks bija īss, un tas jau bija cits stāsts... ne vairs par  tiem laikiem.
Nu..es jau saprotu, tai valsts iekārtai bija jāsabrūk... agri vai vēlu..bet tiem, kas tajā laikā dzīvoja, nekāda vaina nebija.
Amerikā manos nagos nonāca grāmata, kuras nosaukums bija -"Zudusī PSRS paradīze".
Un aprakstīts bija tikai tas, kas reāli te bija.
Amerikāņu draugi man jautāja, vai tiešām, reāli tā bija?... pat īsti neticēja..

..staburag... hmm..kādas morālās vērtības ir tagad... un nebija toreiz????

Nu nevajag visu pārspīlēt tik ļoti, ja bērnība un agra jaunība ir pagājusi tajos laikos, tad tik ļoti jau nu nebrīve nespieda uz smadzenēm. Kā te teica, vai tad kāds zināja, kas ir brīvība. Vairāk par to var spriest, kas padzīvojuši do tovo un tad psrs laikos. Tie tad var būt objektīvāki. Es, savukārt, priecājos, ka šis laiks ir tāds kā tas ir. Mani neviens neapspiež, daru ko gribu, domāju kā gribu, braucu, kur gribu utt. Galvenais lai Ukraina te nebūtu...