Staburag atliek no kā????? Tu par savu dvēseles caurumu????

man Dvēele ir ar lielo burtu, Tev pie tās netikt...

sāk izklausīties pec lielumānijas

sīkumiem vienmēr kaut kas savadaks liksies par lielu... tā ir tikai relativitāte...

Staburag tev ir sakāpis????? man tak nevajag tavu cauro dvēsli. kopumā mēģinu izlobīt, kas tev par trakoti lielu sāpi???

Par kādu sapi Tu runa... man nav nekadas sāpes... tur jau arī ir tas jūsu tukšums, ka jūs saskati to kas nav... piemēram tauta to saka, ka tā ir ārsta vislielakā klūda, saskatīt slimību tur kur tās nav...
patiesībā jūs uzpūšat burbuli, lai radītu viedokli, iespadu... bet tikai lai attainotu sevi... tas ir jūsu nespēks...

Staburag bet kā tad Tu pats, kas te piedēvē trijām līkām priedēm klimaksu??????? tavs tekst par saskatīšanu kā nav attiecas tieši uz tevi pašu ;)

Slimiņie vienmēr noliedz savu slimību :P

Es redzu te tik daudz nelaimīgu sieviešu, ka man gribas tam iskaidrojumu... nevar būt ka tik dadzas sievietes ir tik nelaimīgas un ir tik neadekvatas, ka tam nav fizioloģiska izskaidrojuma... Bet priedes ir pašas par sevi, kuras izpažās tas neadekvatisms... fizeoloģija ir iekšējs process, bet priedes ir telpa...

Staburag, bet tomēr varētu būt vaina tajā, ka Tu vēlies saredzēt to, kas vispār nav???? pa savam neadekvāti mēs visi esam. Kopumā es neko tādu nesaskatu lai varētu teikt, ka te liela daļa neadekvāti nelaimīgas. Kādreiz kādam ir uz brīdi krenķis, bet no tā tak neizriet tas, ka ir visu laiku nelaimīgi!

stabs ar ragiem...

šāja vidē kur es jūs redzu, es saskatu jūs par nelaimīgam... varbūt ka citur jūs esat laimīgas... bet es tam neticu, jo parak dadz par dažadam tēmām es dzirdu - es... es... es, man... man ... man viss ir pareizs un labs, bet Tu... Tu... Tu... dzērajs. nelietis, izvirtulis, dilēriķis... nav kaut kadas Dvēseles harmonija... bet tas ir tikai manas nojausmas... varbūt es kļūdos, Un tāpēc jau es arī meklēju savām nojausmam attaisnojumu... Es jau tikai no arpuses esmu tērauds... iekspusē viss ta pats kas citiem, tikai esmu dīvainis un gribu ar to tikt pats skaidrība, nevis savas neveiksmes uzvelt citiem...

Ragi ir dzīves neatņemama sastāvdaļa - gribi likt citiem, maki arī pats nēsat... tāda ir dzīve... Un tur nav mīlestības, tur nav nekadas emocijas, kas padarītu dzīvi saldāku...

Staburag, bet vai savas nelaimes tās tevis minētās nelaimīgās uzveļ uz taviem pleciem???

Un vēl


es esmu viens dīvains, neaudzinats, mazizglītots indivīds, es neveidoju statistiku... es neesmu pasaule... bet tu saskati tikai mani, Tu visus spēkus koncentrē tikai uz personību... Tu nedzirdi ko es saku... es pec 20-30 gadiem jau būšu miris es esmu pārejoša paradība... nesatraucies par mani...

pasarg, Dievs... bet acinat tad es varu jūs, pievērst vairak sev uzmanības, izkopt sevi... man liekas, tad mēs visi būsim laimīgāki... Tad bērns varēs čūskas klātbūtnē rotaļāties un ne no kā nebaidīties...

es atcerejos par aizliegumiem un Jāņiem padomju laikos..tas bija pēc kādas 4 vai 5 klases..ciemojos pie draudzenes vecmāmiņas..ligots tika gan turpat lauku māja..un nakti mēs gājam uz kopigo kolhoza ligošanu (bija tupat netālu)..
tur bija tadi galdi kā pa kāzām..neviens pats neko nenenesa viss jau tur bija..

Staburag man pie lampiņas Tu, bet es tikai par to, ka Tu mēģini citos saskatīt to ko Tu vēlies saskatīt, bet realitātē ir pilnīgi pretēji tevis teiktajam...

staburagā ierunājies akmeists-dievturis

staburags, pameiģini paadrit laimigu kaut VIENU sievieti un viņa lai Tev atdara ar to pašu, tad jau bus labi..
uztrauakties par visam "nelaimīgajam" ir viegli..
nu kā tur bija ... viegli mīlēt visu pasauli, bet grūti vienu cilvēku to kas Tev ir turpat blakus

Tev nekas cits neatliek...


esmu mēģinajis un vēl mēģinu... bet tik tiešām man daudz kas nav pieņēmams... un man liekas tā ir tā Dveseles tukšība, tas tehnokrātisms... ir kaut kada nesaskatama barjēra, kurai ir neērti pārkapt pari un laikam jau tā ir abpusēja... bet tas tukšums un tā tehnokratija man galīgi nav pieņemams, es zinu, ka tas man beigsies ar krīzi... un nav pat jēgas to iesakt...