Nejauta... Tiešām -- ne jau Tā! Tieši tik ideālistiski domā daudzas jaunās meitenes no tām, kuras tik ideālistiski, arī "mazliet gaisā parauti" apprec tūlīt pēc vidusskolas kādu paziņu, klasesbiedru vai vispār savu pirmo un vienīgo vīrieti, iepriekš neiepazinusi ne sevi, ne to vīrieti, -- tur tiešām, nekāda sakara, nedz ar gudrību, nedz pamatzināšanām par dzīvi, kur nu vēl anatomiju, savu un vīra, nervu sistēmu sadzīves psiholoģiju, kaut vai. Meitenei sievai -- sievmeitenei! -- ar miesā nu jau ieaudzētām rožam brillēm un privatīpašnieciski (vīra un tā radu) un sabiedrības (ar "labo toni"
mellajām klapēm dzemdē pāris bērnus, tos izaudzina, nodzenas, kad bērni aizug un vecis sen gabalā vai vēl katru vakaru vakariņas prasa, kaut kad attopas, kādu citu veci vai vairākus vīriešu noprovē... un uzplaukst! Kādu laiku pirms pensijas un/vai nāves uzplaukst.
Tādā prognozē iekļauties, -- tur tiešām, pirmas, kas nevajadzīgs, ir prāts. Un, kamēr tas viss notiek, tās, kuras dzimušas agrāk un aplauzšas agrāk... vismaz to daļa, priecīgi ķiķinādamas lasa dzelteno presi -- gandarījumā, ka iekritušas nākamās. Kā saka
ne jau Tā!, "kaut vai ar rōzā brillēm... " Bezrūpīgs tas "kaut vai".