cik saprotu (bet vai saprotu?), tad būtiskāko šīs sarunas daļu izraisījis pirmais, resp. mans (priecāties? raudāt?) komentārs.
Manuprāt, svarīgākā ir Selguitas atbilde, kur viņa atvainojas par kļūdaino pieteikumu. Pozitīvs solis, diemžēl retums rets šajā vidē. Biežāk brauc pretī ("tu pats tādā krāsā", "tu vispār vecs ēzelis"
, pie tam dara to garlaicīgi prognozējami. Pieņemu, ka Selguitai varētu atrast vēl attaisnojumus - jaunība, Spānijā (ja tēls tiešām Spānijā) latviešu valodu maz sanāk lietot un tādā garā.
Grietai, didzei, agitai un citiem potenciālajiem pretbraucējiem gribētu jautāt: ja uz ielas kāds paslīdējis un pakritis, vienaldzīgi ejat garām? Nepasniedzat roku?