Pagaidām tablešu nav, tāpēc katram pašam jālemj, kā dzīvot un mīlēt, krāpt vai piedot. Protams, neuzticība sāpina, bet, filozofiski raugoties, ja nāve ir obligāts evolūcijas nosacījums, varbūt arī krāpšanu var uzskatīt par stihisku nelaimi, pēc kuras jāsākas jaunai dzīvei. Krāpt nav grūti, grūti ir mīlēt visu mūžu vienu cilvēku, dienu no dienas, gadu no gada atklājot viņā kaut ko jaunu. Uzticība ir īpaša Dieva dāvana, kas dota tikai izredzētajiem...