man gadās "ne cepti, ne vārīti",
piem., šobrīd man ir viena nepārtraukta manis "sazvane", ilgstošanas sarunas (pa stundu, divām), psiholoģiskas sarunas un sarunas par ikdienu, faktiski jau zinām viens otra dzīvi, ikdienu, radus utt, bet nekāda tikšanās nu jau pusgada garumā,
otra ir nepārtraukta sarakste, apjautāšnās par manu labsajūtu, ikdienu, maniem paradumiem utt, tāpat mums ir kopīgs hobijs, ko varētu realizēt kopīgos brīvajos laikos, šī sarakste velkas jau 3 mēn, vēlme tikties no rakstītāja puse, bet cilvēks nemāk reāli tikšanos sarunāt, lai gan zin manus brīvos laikus, bet kā par nelaimi nemāk aizdomāties, ka tikšanās laiki jāpiedāvā, kad man ir šie brīvie laiki.
protams, varētu jau pirmajā gadījumā, vienkārši pati uzjautāt, kad tad beidzot tiekamies un otrajā gadījumā tam nabagam desmito reizi atgādināt manus brīvos laikus un pateikt konkrēti, kad, kur, cikos, bet vai man vajag šādus dīvaiņus? Tā ka vienkārši aiz intereses ņemu uz izturību un brīnos par vīriešu nemākulību, dumjumu un neizdarību. Tas taču būtu tik vienkārši un elementāri, ņemt un satikties, katru nedēļu tak var atrast kādu kopīgu brīvu laiku, lai sapratsu jau pie tikšanās, vai vērts turpināt ko tālāk, totāli žēl laika, ko tērēju uz nezin ko mēnešiem.
0
0