Mūsu apziņā katram ir attēls „mans īstais”. Bet bieži mēs tomēr izveidojam attiecības ar īstā kopiju, nevis oriģinālu. Tāpēc ir tik daudz nelaimīgu attiecību. Vai nav tā, ka mēs dzīvojam kopā ar neīstajiem un arī paši neesam īstie, bet kopijas? Tā notiek, jo negribam būt vieni. Cilvēki saka: „Labāk kaut kādas attiecības, nekā vispār nekas”. Nereti mēs esam attiecībās vientulības, draugu, televīzijas vai pat vecāku ietekmēti. Tajā pat laikā mūsu sirds saka: „Kaut kas nav kārtībā, īsti nejūtos labi ar šo cilvēku.To mēs redzam visapkārt: šķiršanās, bērni bez tēviem, neapmierinātība ar vīru/sievu un dzīvi.Interesanti, ka dzīves laikā nevarēsim atcerēties visus cilvēkus, ar kuriem esam koķetējuši, bet tos, ar kuriem esam pārgulējuši, nekad neaizmirsīsim, to nevar izdzēst no mūsu atmiņas.
Oksitocīns visspēcīgāk izdalās tieši pirmajā reizē, kad pārguļam. Ja vēlāk mums ir sekss ar dažādiem cilvēkiem, tad ar katru nākamo oksitocīns izdalās arvien mazāk. Tāpēc cilvēki, kam ir bijušas neskaitāmas attiecības, spēj pieķerties arvien mazāk un mazāk, līdz beidzot viņi saka, ka mīlestības nav.