Batkam atkal grēmas līķautā... pienāca drūma rītausma, smagums kā ķieģelis ģīmī, kur vēl nebija smaidm vietas, jo gribēja izrauties no tumsas, bet māsa Pudele vika atpakaļ un brālis Skābgurķis tikko beidzās, arī marināde izdzerta, ko nu... da neko... varbūt izvilks... bet sagribējās... tikt līdz ... netika, laida žurku izgrauztā caurumā, ko tur... ja nav tad nav... pēc tam palecās, sāka griezties uz vienas kājas... apstājās, jā vēdergraizes bija pārgājušas... bet dūša ne-laba!!
A ko tagad, da neko ... uzskribelēs pāris murkšķus ar zārkanaglu ... un ieliksies uz kādu stundiņu atvilkst elpu, citādi sirds arī tāda švaka... ka nesanāk kā pagājušo reizi, ar taksi+sarkans krusts aizveda, teica, ka uz Aptieku... bet izlaida pēc 1, 5 mēnešiem... vot tā!!
0
0