Redz, izrādās daudzi un daudzas iepriekš nav dzirdējuši, -- arī es iepriekš nebiju.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies: kad izdzirdēju, sapratu -- parādība faktiski eksistē, kaut pirmajā brī’di termins izklausās neparasti/neierasti.
Kā Versija loģiskā vēsumā secināja: "Viņam viņa nepatīk un nav vajadzīga. Normāli."
Un labi atceros studiju gadus, kad pieklājības pēc balles pavadīju kursabiedreni, kas nu nekādi mani neintersēja seksuāli. Pavadīju cilvēcīguma dēļ, pieklājības dēļ. Uzaicinājums padzert tēju, -- auksts bija sasildīties gribējās: padzērām. Toties, kas tiku aicināts uz saklātu gultu, tad gan nolikos šķērsguļā: es "tepat uz grīdas". Kas otrā rītā par vēsumu attieksmē un gadiem ilgu (!) naidu vēlāk, -- it īpaši klačošanu, aprunāšanu.
Nevienu brīdi nenožēloju, ka "neiedevu", -- pietika un pietiek iztēles iedomāties, kāda bija iespēja savu dzīvi samaitāt: vēlāk ilgus gadus vēroju, kā gāja kolēģim, kuru dāma piedzirdīja un tika pie bērna, kuram, protams, prasīja arī alimentus...
0
0