Ņe nagļeju, pat nedomāju, taisni otrādi- padomiņam jau pie tām ’’rudzupuķēm’’ kādu vakara plātsmaizi jau uzmargojusi... un ja kas-tad (kura tur teica-un taisnību teica)ar ķerru tiešam nepietiek, jau sen izkūpējis gaisā. atkal salti.

es tagad pamazām sāķu domāt-kāpēc ir izgudrotas tās pašatverošās durvis publiskajās telpās... hmm, vai mums vīriešu realitātē aptrūcies? hmm, vai mums bruņnieciskuma gēns attīstības gaitā par atavismu izrādījies? hmm, vai mums vienkāršī nav kur elektrību likt?

kad eju vietējā Maximā, man vienmēr reāli riebjas pieskarties durvju rokturiem, kurus citi cauru dienu apgrābstījuši.. drusku besī arī bankomātu spaidīt, bet veikalu durvis tāpat pretīgākas..man patīk, ja durvis atveras un nav jāpieskaras.

problēmai 2 risinājumi un nekāda saspringuma.1 ) cimdi 2) dezinfekcija pēc katras pieskaršanās reizes

>lizete
Kad ienāku istabā, tad rokas nomazgāt šķiet dabiski un elementāri, bet ja es būtu tur grābstījies ar cimdiem, tad man rastos samulsums- ka arī cimdi būtu jāapmazgā? Labāk ar cimdiem negrābstīties bez vajadzības - rokas mazgāt vieglāk :) Ja sievieti palaiž pa priekšu, tad durvis var ar kāju pieturēt un pagrūst vaļā nepieskaroties ..vai ar elkoni pagrūst :) Reizēm jau par to nemaz neiedomāsies, bet citreiz tādi purni gadās pirms manis pie durvīm, ka gribas bik pagaidīt, lai kāds cits atver..

krots, lasot ziņas(17:18:56) pirmo teikumu, radās sajūta, ka runājos ar savu mammu
bet patiesībā- netver visu tik nopietni!(to es par risinājumiem).

>lizete
man jau pašam reizēm prikoli sanāk - tā kā nopietnība būtu vēl jāpiepērk klāt.. Tikko biju ārā izgājis no siltas istabas - mazu līkumu līdz veikalam..savā nodabā tipu tapu čāpoju - auksts vējš kā iepūta acītēs, tā degunā slapjums ka vai nu! Apstājos pirms veikala, iebāžu roku kabatā - tur pāris salvetītes tumsiņā rātni gaida savu kārtu. Dūšīgi iepūtu un ielidināju blakus durvīm misenē. Un ar otru roku tajā pašā mirklī taisu vaļā veikala durvis. Dzirdu aiz muguras tāds kā sievietes snīpis dūšīgi ievelk gaisu - pat neatskatoties varu sajust, kā šai acis ieplešas :) Paskatos pāri plecam - a tur dāmīte (bik līdzīga tavai mammai) - acis platas, neelpo - un blenž pārmaiņus te uz miseni, te uz durvju rokturi, te uz miseni, te uz rokturi - a ko nu vairs? Vēsi tā pagriezos un pamāju sāniski ar galvu, lai šī stumjas veikalā, - ka durvis jau vaļā, pieturēšu :) Šī ar troksni izelpoja un mudīgi iespraucās veikalā gar mani tāpat sāniski, lai nepieskartos šitam šņaucējam.. tupi un turies!

hmm... esmu dzirdējusi tādu stāstiņu - alu laikos sievieti izlaida no alas pirmo- ja nu arā "mednieks" paslēpies, tad tas uzreiz sevi atklāja cenšoties uzbrukt sievietei, vīrietis no alas varēja izpildīt savu darbu- nogalināt "mednieku" un aizsargāt savu sievieti! Ja vīrietis no alas izietu pirmais- uzbrucējs vinu ievainotu..un sieviete paliktu bez sava vīrieša!

atbildes variantā šis paņēmiens ož pēc tā, ka sieviete kalpo ka ēsma, māneklis vai viltus manevrs... nu jau labāķ neka vienkārši ceļa attīrītājs.

cik reiz nav bijis tā, ka apsardzes darbinieki nakts vidū, objektā, kur ir nostrādājusi signalizācija, pa priekšu liek iet sievietei!? Pašiem šaujamie pie sāniem, bet braši sievietei aiz muguras

Ingucisx, nu ko Tu fleite, kartejie sieviesu, kapenju stastini!

>ingucis
ne jau vienmēr! Kad mums ražotnē sirēna sāka bļaut un apsardze atbrauca, tad es taisījos iet iekšā un bija arī sieviete blakus, bet mūs pavilka malā un pirmo palaida vilku suni - tas klusām visu izstaigāja un pēc brīža iznāca laukā, ka viss tīrs- var iet iekšā.. Nu ja tā gadās, ka suņa nav līdz, tad varbūt...

krot, mums ir atšķirīgi ražošanas objekti

dziivonost -tāpēc jau arī sievietēm visur jājiet pa priekšu, jāaizstāv vīriešus... Mūs jau tā ir maz, un ja kas, var apņemt citu sievu

..bet kā tur ar to kaķi bija?

elizabete000 -kaķis izrādijās gudrākais, gāja pēc vīrieša

Ar kaķi bija sūdīgāk, tas aizslāja pa svaigi lakotu parketa grīdu...

parkets alā bija no zariem

... modīgās alas vienmēr ir bijušas ar svaigu sveķu klājumu, pirms iemitinās tajās...

paga, piedodiet, aizgulēos, kas ar to kaķi? tas taku staigājot, kur pašam gribas.