man arī bija emocionla trauma, ne nu gluži tāda kā minētajā rakstā, bet pamatīga depresija par to, ka LV nav vairs normālu (manā izpratnē ) vīriešu. Respektīvi, jau gadu esot šajā portālā, beidzot tika sarunāts pirmais randiņš, vīrietis likās tīri sakarīgs pēc sarakstes, satikāmies parunājāmies, bet jau pēc kādas stundas vīrietis lika manīt, ka tieši šodien un tūlīt jābūt seksam. Tas protams nebija, jo man ir zināmi principi šajā sakarā. Vienkārši biju vīlusies, nav jau nekā slikta seksā, un tas ir tikai loģiski divu cilvēku starpā, bet parasti cilvēki taču iepazīstas kārtīgāk, satiekas kādu laiku, lai vispār saprastu, vai ir kas vairāk kopīgs izņemot seksuālu vilkmi. Varbūt vajadzētu tautā ieviest divas sadaļas, vienu tiem, kam vajag dzīniecisku kopošanos pie pirmās tikšanās, un otru vecmodīgajiem cilvēkiem, kam sekss nāk komplektā ar ar personību un jūtām. Tā būtu mazāk vilšanos gan vieniem gan otriem.
0
0