a man lasot diskusiju tieši kolu sagribējās , nevis zidojuma dēļ, bet vienk’arši sagribējās

Manuprāt pareizāk būtu vākt ziedojumus tā, lai labums no tiem ir daudziem bērniem, un nevis vienam. Piemēram kādas nodaļas labiekārtošanai, aparatūras iegādei u.tt.. Un vispār mums taču bērniem ārstēšanās līdz 18 gadiem esot par velti!? Skopā valdība...

par velti gan nē, tikai pašiem nav jāmaksā. ASV, piemēram, nav ne bērnu kopšanas atvaļinājumu, ne pabalstu. un arī profilaktiskās apskates un ārstu apmeklējumi - visi par maksu. jebkuras medicīniskās manipulācijas. arī tikko dzimušam zīdainītim. un nedrīkst pāris ar mēnesi vecu bērniņu dzīvot divistabu (t.i. vienas guļamistabas dzīvoklī), likums nepieļauj. nākas pārvākties uz trīsistabu (t.i. divu guļamistabu), neviens, protams, par to neko nekompensē - kā māki, tā iztiec.

tas gan vairs nebija par ziedojumiem. atvainojos.    

ziedojums mērķis var un paretam ietekmē manu preces izvēli.
palīdzēt ir mūsu draņķa valsts pienākums -
sure, bet ja tā palīdzēs visiem narkomātiem un invalīdiem kopš dzimšanas, valīdiem atliks tikai atņirgties. varbūt arī ciniski, bet reālistiski.

Šī ir ļoti smaga tēma, ja runā par ziedojumiem dzīvības glābšanai.
Bija pirms gadiem Latvijā situācija, kad jaunu puisi mēģināja glābt no leikēmijas. Vācijā mēģināja veikt šūnu pārstādīšanu - naudu ziedoja daudzi, es ari - pie kam būtiski un izšķirši. Pēc gada puisis tomēr atstāja šo pasauli.
Tad parunāju ar kolēģiem Vācijā un Austrijā... pie tās diagnozes - rezultāti ir, a max. 3 - 5 gadus pavelk.
Ironiskā kārtā viens no man zināmiem cilvēkiem Austrijā patiesi tikai 5 gadus novilka( bet viņš bija tuvu 60).
Tad domāju - vajag vai nevajag ziedot to cilvēku dzīves pagarināšanai, kuru iznākums ir skaidrs tā vai tā... ???
Un man nav viena atbilde, tomēr pajautājiet katrs sev - tev ir izvēle - dzivot 6 mēnešus, vai vismaz 18 ...
Laikam tomēr ir vērts to darīt, jo katra cerība tak mirst pēdējā

Ciniski gan ,jo neesi ar šiem cilvēkiem saskāries. Un neviens no mums nav no tā pasargāts!

ciniski- bet varbūt kaut vienas dienas laikā cilvēks, kam dota iespēja, var izdarīt vairāk nekā dažš labs visas dzīves laikā..
tā kā domāju- ne mums par to lemt un spriest, bet paļauties uz sirdsapziņu( kam tā vēl ir) un palīdzēt kā vien varam atļauties..

Tos kuri to patiešām var atļauties (ziedot) noteikti ir vairāk, kā tie, kuriem to vajag! Ziedosim un varbūt kādam , kas to izdarīs, tajā naktī miegs būs labāks!

uhu - Tad domāju - vajag vai nevajag ziedot to cilvēku dzīves pagarināšanai, kuru iznākums ir skaidrs tā vai tā... ???

visu dzīves iznākums zināms.

skat. Rietumu frontē bez pārmaiņām un Oldingtona "varoņa nāve".

Es nekad nepērku preci, ar kuras palīdzību kaut kam ziedo... ja nu vienīgi neievēroju... vispār jau man ir diezgan pofig... bet es dodu naudu bomžiem-ubagiem stacijā un gandrīz vai tikai tāpēc, ka TAS NAV LABI

Precizēšu iepriekš teikto...
Patiesi mēs reiz tā vai tā exitēsim visi.
Doma ir - vācot ziedojumus konkrētas personas ārstēšanai ārzemēs, mēs palaižam garām laiku, kas reizēm ir ārkārtīgi svarīgi. Kaut, no otras puses, cerība, kā zināms, mirst pēdējā, un nevar liegt tuviniekiem izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai glābtu slimo.
Laikam pareizāk būtu tomēr ziedojumus veikt nevis kampaņveidīgi, bet nepārtraukti, un ar skaidru mērķi.
Žēl, ka mēs visi neesam Bils Geitss, kas varēja daudzus miljonus ziedot medicīniskiem pētījumiem... bet ziedot kādas modernas aparatūras iegādei - tam patiesi ir jēga, tikai šādas ziedojumu akcijas (laikam Latvijā tādas ir arī bijušas) jāuztur pastāvīgi, bet visu fonda administrēšanu jāveic voluntieriem

šķiet ka tāda iespēja jau pastāv ziedot neatkarīgi no datuma kalendārā un svētku tuvošanās.
... un protams ka katrs jau cer uz to labāko,lai ko arī saka ārsti. bet... diemžēl nevienmēr viss beidzas tā kā gribētos... kaut gan bieži palīdz otimsims,darbošanās un palīdzība
... man šķiet ka kaut ko lūgt kādam ir daudz grūtāk kā sniegt palīdzīgu roku,atbalstu,smaidu,sirds siltumu! spēja palīdzēt sniedz prieku!

Speciāli tādēļ colu nepirkšu, bet tas, ka viņi ziedo,ir atbalstāmi. Cita lieta, ka tomēr to izmanto kā reklāmu, lai to vairāk pirktu... spēle ar morāli, ja tāda ir.

Piekrītu, ka, ja naudu vajag bērna dzīvībai, tad pilnīgi pie viena gala,ko domā citi... tad iestājas tas, ka izdara visu, ko vien var izdarīt. Iespējams, glābj arī savu sirdsapziņu, bet tādā situācija par to nedomā...
Zinu, ko runāju. Man gan nevajadzēja ziedojumus.

...    žēl ka šādus ziedojumus izmanto vairāk kā reklāmu un beigu beigās tā nauda nonāk kādam mafiozi kabatā...    

vai tik nav tā ka jūs nevis ziedo bet noperkat to enģelīti ko autostiklā iekārt pasternaka ar baigais menedžers

Es laikam drusku mietpilsone, bet es šo ziedošanu uztveru kā nepieciešamību sev. Es esmu vesela, darbspējīga, bērni lieli, mazbērns vēl dažas dieniņas jāgaida... Es varu, pasu mazumiņu, bet varu...

esmu piedzīvojusi , ka izdzīvo neatkarīgi no sliktām prognozēm ... brīnums ????varbūt ... aug un vis ir štokos , nevajadzēja ziedojumus , bet, ja būtu vajadzējis, tad ar nedomātu ko padomās kāds tur moraalais kroplis
...
novēlu visiem, lai nebūtu neviens tādā situācijā , ka vajag to ziedojumu ...

bitit silti pateici...

Varbūt esmu naiva, bet Pasternakas aktivitātes gan neuztveru kā reklāmu. Domāju, daudzi sajūt ziedošanu kā nepieciešamību sev tikai neiesaistās publiskās aktivitātēs, un tad, manuprāt labi, ka izniedz tel. nr., kur vienkārši pazvanīt...