07/01/2014 12:54 | Diskusija lasīta 19047 reizes
Vakar viens, manuprāt, dulls sievišķis, manā bildē skatoties bij sadomājies, ka vajadzējis ģīmi nogrimmēt.
Vīriešus tādas dullīzeres jau piespiedušas iet pie manikīrspecenēm, intīmi skūties, Zviedrijā spiež sēdus un tupus čurāt, nu vēl spiedīs arī ģīmi pūderēt, bļin.
Labāk iztikšu ar sievietēm, kam krunciņas sejā un bagātīgs krokojums s, adzenēs.
Pat (Ka)Trīne Denēve teikuse: "Visas manas krunciņas ir mans dzīves stāsts un es ar to lepojos."
Kam ikdienas cilvēka tēlā vajadzētu palikt dabiskam, kam -- tomēr ne? Un, cik lielā/mazā mērā?