Par svētumu šaubos... Atkarībā no cilvēka. Priecāties mākam, bet daudzi noskaužam.

Jā, bet mēs it kā esam ļoti ļoti līdzjūtīgi un steidzamies kādā nelaime pažēlot, izteikt līdzjūtību... kaut ka dīvaini, mēs nemakam priecāties par citu priekiem... es jau paredzu, cik te būs daudz komentāru, par to ka šo šovu neskatās, televīzoru vispar neskatas... Bet tas jautājumu nenoņem...

Staburags, priecāties par citu veiksmēm šejienietēm ir ļoti sarežģīti: te taču nāk un nekautrējas apstiprināt -- iegūt, paturēt, noturēt, pat citai atņemt, a Tu, naivais -- cienīajmi naivais! -- gribi, lai te mācētu priecāties par citu veiksmēm, -- it īpaši par ģimenēm, ar ko pašam daudzām grūti... Kur loģika, Staburag?

4x4... nu gimenē... labā ģimenē ir gan sieviete, gan vīrietis... nebūtu korekti tikai kaut ko pārmest sievietēm (es zinu, ka viņas ir plēsoņas -tas humoram) es tik tiešām kaut ko šai dzīvē nesaprotu, Pat pēdējam daudzmaz sevis cienošam noziedzniekam ir kaut kas svēts atbilstosi viņa paša pasaules uzskatam,

Staburag, mēs līdzjūtīgi liekas ka paliekam tikai lielais nelaimēs. Ikdienā nezinu vai tik ļoti esam. Paskaties cik daudz cilvēki stundā vai dienā iemet naudu krūzītē kādai tantiņai pie baznīcas, kas neizskatās ne nodzērusies ne kā savādāk, bet kas vienkārši cīnās par savu izdzīvošanu. Labi. Šī tēma ir plaša. Varbūt man nepiekritīs. Mēs esam palikuši pārāk savtīgi.

Mēs sākam sevi pazaudēt un man liekas, ka nākamā paaudze vēl vairāk sevi pazaudēs... nav nekāda pēcteciba palikusi...

Jaunā paaudze jau ir sevi pazaudējusi. Pīpē/lamājas jau 8 gadu vecumā un uzskata ka tas ir kruti. Vecākus cilvēkus neciena.

Nu nevar noliegt, ka tā ir arī vecaku cilvēku izraisīta probļēma un mēs jau paši esam tie vecākie cilvēki

Nezinu, kā kuriem ar vērojumiem veicies, -- gadījās 8-gadīgus pīpamņus redzēt jau pērnā gadismta 70.-tajos gados. Problēmas svaigums varētu būt pārspīlēts.

es pats sāku 13 gadu vecumā aktīvi smēķēt... bet niekojos daudz agrāk... pirmo reizi piedzēros no solncedara 13 gadu vecuma... divatā ar vienaudzi... viena pudele uz abiem un ķepas gaisa bija...

Nu nezinu kā ir. Vienkārši es skatos un priecājos ka esmu dzimusi un augusi 90 gados.

bet runa jau neiet par Tevi...

Diemžēl mannav iespēju redzēt šo jauko šovu...    Jā man tas patīk, jo atšķirībā no citurienes līdzīgiem šoviem - LV tie ir kvalitatīvi.

Man arī ir gadijies tāpat. Kad man ir noticis kau kas slikts, itka jau cilvēki ir saprotoši. Nāk klāt, intresējas, kas atgadijies, kā tas varēja notikt, skumjas acis tiem, bet kad man kāda veiksme ir notikusi cilvēki tādi atturētāki, pat ir radušās domas ka es esmu pie kaut kā vainīgs

allssuu, atvainojos, bet es ieskatijos tava profilā - bet Tu jau pati es tā nākamā paaudze, tavi bērni jau būs aiznākamā paaudze...

Būtu tikai labi, ja katrs tomēr runātu par sevi. Bez vispārinošā MĒS un MUMS. Jo tas, kas ir JUMS un tā, kā šķiet JUMS, citreiz nu nepavisam nav arī MŪSU pārliecība

Iespējams, ka par dziedošām ģimenēm nerunā tāpēc, ka gadu gadiem viss ir jau izrunāts. Tāpat kā par Eirovīziju, par Līgo, par Ziemsvētkiem... daudzas labas ieceres un labus pirmsākumus samaitā komercializācija.

Allssuu, berni macas no vecakiem, TV agresija, diskusiju komentaros agresija, filmas labais onka ar cigareti zobos, izdauza zobus, salauz kaulus ljaunajiem onkam, ari speles, kur tu ej pa ielu un ar beisboleni piekauj ommiti, nosauj policistu... !
Vecaki ruka ar melnu muti, censas nopelnit naudu, bet bernu audzinasanai neatliek laika!
Ir ari pieaugusie, kas uzskata, ka pusaudzim ir japamegina alkahols, nepadomajot par sekam, mol es ar jauniba dzeru, tad lai vins ar pamegina!

Varu piekrist par ģimenes svētumu, bet tad atkal uzreiz arguments- šī nav tā vieta, kur par saviem svētumiem runāt. Nu nav un viss.
Labā ģimenē vīrietis un sieviete, saki??? Labā ģimenē vēl arī bērni ( vairāk par diviem ), mazbērni, opīši un omītes. Kāpēc tad nonivelē visu tikai uz vīrieti un sievieti???
Manuprāt, jā, vīrietis, kurš nosaka vadlīnijas un sieviete, kura to piepilda ar saturu. Ar jēgu.

Bet jāņem vērā arī realitāte. Te lielākajai daļai vecums jau ir pāri tai atzīmei, kad jāveido, jāattīsta ģimenes modelis. Nu jau laiks tā kā priecāties par sava darba augļiem, par rezultātiem.

Meitene, pirmkārt, man liekas Tu piesienies formai.otrkārt, nu nevaru Tev piekrist... ir tēmas kas atkartojas katru gadu, katru puskadu, katru nedēļu un ja tēma ir triviālāka, tā atkartojas biežžākaā ciklā, pagajušā gada diskusiju par dziedošām gimenēm atceros tīri labi un jau tad man radās šis jautājums... un šogad es ar lielau interesi gaidiju, kurš ta pimais pacels, kādu vārdu... vakar tas beidzās... un vārds čušš. Bet var jau gadīties, ka tie klusakie tautieši ari dzīvo līdzi... bet tas jau neko nemaina, tikai kaut cik sabādak izmaina jautājuma tekstu...