Vai ticiet Ziemassvetku brinumam? Es saku ticet, kad mans draugs pastastija savu Ziemassvetku stastu!
Tas notika tajos drumajos laikos, kad Latvija bij bezdarbs, un prieksnieki menesiem nemaksaja darbiniekiem algas, bet mans draugs rukaja divos darbos, jo aldzinjas bija mazas.
Lai ari prieksnieciba bij solijusi, ka pirms svetkiem izmaksas naudinju, tomer savu solijumu sie nebij turejusi!
Manam druganam bij divas meitinas, kas ar lielam, spozam, brinumu gaidosam actelem, gaidija, kad tetuks parnesis majas egliti, koncinjas, un protams brinumsvecites(davanas protams, tas gaidija no Salavecja)
Egliti var nozaget meza, bet kur dabut naudu saldumiem, kaut nelielam davaninam, prieks meitenem...
Vinam nepatika aiznemties naudu, bet saprata, ka bus jaiet pie drauga lugt naudu, un tas pasa Ziemassvetku vakara!!
Ar svina pielietam kajam, un rugtumu sirdi, ka vinam stradajosam vecim bus jaludz nauda, vins lenam gaja pa piesniguso pilsetu(taja vakara, sniegs lenam krita, lielam pukainam parslam)
Vins nebij ierusejis ateists, bet pec vairakiem notikumiem sava dzive, Dievam diez ko neticeja, bet tovakar, sev nemanot, uzsaka sarunu ar Vinju!
Kapec ta, ko sliktu ir nodarijis, vai ko nepareiz dara... un ja soda vinu, tad kapec sodit vinam tuvos cilvekus, un vai ar vinu nevar, reiz notikt kads mazins Ziemassvetku brinums!?
Noejot vel kadus patsmit metrus, vins ieraudzija uz piesnigusa trotuara 20 latus(taja laika ta bij vertiga naudaszime)?!
Paceldams tos, vins gaidija, kad ieraudzis kadu norupejusos cilveku, kas noduris galvu, censas ko saskatit uz piesnigusa trotuara, bet nevienu nemanija!
Ta vins nostaveja minutes divdesmit, tad paskatijas debesis, no kuram lenam krita lielas, pukainas sniega parslas, un nocuksteja paldies!