Tanitai ir baigā taisnība ar šito Vailda teicienu :-) Teiksim, reāli tas izklausās tā - Sākumā laimīgs drusku, jo nejauši saticies, vēl nav paspējis iemīlēties, bet jau paspējis pārgulēt un stāvā sajūsmā! Pēc tam jau vairākas reizes pārgulējis, viņa kļūst arvien mīļāka, bet vēl trūkumi uz āru nespiežas un laimes sajūta normalizējas, bet reibums apm tāds pats kā pašā sākumā (vislabākais stāvoklis, ja kas) .. Tālāk viņš viņu ļoti iemīlējis, bet parādās blaknes :( ..parasti tā ir greizsirdība :( ..izrādās pie tam, ka viņa arī čurā un kakā :( .. ka mēdz saaukstēties un puņķi šķīst uz visām pusēm :( ..Vīrietis nonāk pretrunīgās sajūtās - vairs nav laimīgs arvien biežāk..šad tad vēlas aizmukt, bet pats uz sevi dusmojas par šādām iedomām, jo mīl taču :) ..Mjā - mīla ir, bet laimes palicis mazāk, toties rutīnas vairāk
0
0