??????????????????

a ko brīnīties cilvēks vienkārši nāk pavēstīt, ka viss ir likumsakarīgi Varbūt kādam ir cits viedoklis šai sakarā

Vai teksta autors ir diskusijas autors?Man patīk teksts.Bet lai apgalvotu, ka nejaušību nav, -neesmu pētijusi dziļāk, varbūt ir, varbūt nav.

Ja ticam tam, ka pat mats no mūsu galvas nenokrīt bez VIŅA ziņas ... tad protams, nejaušību naffffffffffff ...

nejaušiba ir tautā ja izlec tas stulbais uzrakst ar gribi iepazīties un nejauši kaut kā aiziet līdz otrai pusei tad un tu to negribēji tad tā ir nejaušiba!

Reiz- jau pasen- bija līdzīga diskusija (vai blogs)- ka it kā katrs cilvēks, ko mēs dzīvē satiekam, nāk ar kādu konkrētu mērķi- kaut ko mums iemācīt, nest kādu vēstījumu, un tamlīdzīgi.
... ļoti jau gribētos, ka ir tieši tā, jo tad visas neveiksmes, nejēdzības, nepareizi pieņemtie lēmumi un pat nelaimes savā ziņā tiek attaisnotas- tā teikt- "tas nebiju es, bet kāda augstāka providence, un tam tā vienkārši bija jānotiek."
Man par to ir lielas šaubas, jo vairums cilvēku, ko man dzīvē nācies sastapt, man nav mācījuši neko. Ne labu, ne ļaunu, un aiz sevis atstājuši vienkārši tukšu vietu. Ar daudziem notikumiem- tāpat.

Nejaušības bieži vien izrādās liktenīgas, spējīgas dzīvi pagriezt pa 180 grādiem. Manā dzīvē liktenīgās nejaušības ir ne viena vien... Par laimi... ) kaut gan no otras puses, ja patin filmiņu atpakaļ, tad tikai pirmajā brīdī šķiet, ka nejaušība, paanalizējot, saproti, ka uz to ir iets +/- apzināti...

es tomeer piekriitu viedoklim, ka katrs cilveeks, ko satiekam dziivee, IR muusu skolotaajs..vai rii..mees esam vinjam skolotaajs... un to, ko vakadzeeja iemaaciiiteis, saprast, redzeet..sajust..to var apjeegt reizeem tikai peec gadiem..taapeec..es arii saku..nejaushiibu nav...

"Cilvēks par sevi nav nekas, - viņš aug tikai attieksmē pret līdzcilvēku"
Pilnīgi vienisprātis ar Samteni.
Domāju, ka katrs cilvēks, ko satiekam dzīvē, atstāj "nospiedumus"/kā teica Džemma Skulme/.
Šādi vai tādi, bet tie noteikti ir.
Vienaldzīgu var atstāt vienīgi ceļa stabs - un arī ne vienmēr.

Hm... kā nu uz to paskatāmies. Jā- nospiedumus gan savā ziņā atstāj pilnīgi viss, kas ar mums notiek. Pat puķupods, kas krīt no plaukta, var izraisīt smadzeņu satricinājumu ar ilgstošām sekām. Bet- vai tas vienmēr mums kaut ko "māca"?
Vai tiešām tas ir "augstāku spēku"plānots notikums?
Vai tiešām cilvēks citu ļaužu un notikumu ietekmē tikai AUG? Un ja nu gadās, ka cilvēks otru vairāk gremdē nekā ceļ?

Tāpat man gribas apšaubīt daudz piesaukto frāzi par to, ka "Viss, kas mūs nenogalina, dara mūs stiprākus."
Bet varbūt nenogalina, bet uz mūžu sakropļo?

nu uz katru notikumu un cilvēku var paskatīties no dažādiem redzes leņķiem un arī ar laika distanci ietekme arī izskatās citādāk :) viss ir relatīvs :) rētas sadzīst, prieki pabalē uttt

Cilvēks ir muļķis, jo klausa visādus gudros, viedos un atkārto viņu vārdus. Jādomā pašam ar savu galvu, tad nevajadzēs meklēt attaisnojumus - tā bija lemts, tā bija nejaušība, tāda karma, dievs tā lēma, ū tē tē. Cilvēkus sev apkārt mēs paši izvēlamies, tātad atbildība paša.

Dacyx- lielā mērā manas domas. Lai gan daudz kas notiek neplānoti un negaidīti (arī tai skaitā cilvēki mūsu dzīvēs), bet- tomēr.

Beatrixyx - Jā garāmgājēju ir daudz, tomēr izvēle ir pašu rokās. Kuri paliek mūsu dzīvē, kurus laižam, lai iet, viss mūsu ziņā... :) Tāpat arī ar nejaušiem gadījumiem - ne jau vienmēr ir jāļaujas situācijai, var to apiet vai ignorēt... un atkal sanāk - izvēle! Un izvēle - tā ir mūsu brīvība darīt to, ko paši vēlamies, kā jūtamies vislabāk:) Jē-jē-jē... dzīvē ir skaista!:)

Tieshi taa... arii izdarot sho izveeli..pielaizhu sho cilveeku sev kklaat, un cik tuvu..arii taa ir skola... saprast... sajust...

..varbuut..man jaamaacaas..tik ljoti neuzticeeties, vai tieshi otraadi... nebeegt, un vienkaarshi..ljauties... :)

[color=#444444]Ja kāds tevi gremdē nevis ceļ, tad arī mācies - noturēties pretī un nenogrimt.[/color]

Labi, asaka, klausīšos uzmanīgi un mācīšos no Tevis...

"Cilvēks ir muļķis, jo klausa visādus gudros, viedos un atkārto viņu vārdus." c - Tauta.lv aforisms.
Nez kādēļ tiek rakstīti tie grāmatu kalni. Redzes vai smadzenu trennēšanai. Un ja, no izlasītā kautkas liekas vērā ņemams un tajā padalās ar citiem - tā ir muļķība? Atstāstīt domu saviem vārdiem būtu pareizāk? Cik atceros, Vācijā atkāpās viens ministrs, jo kāds cits viņa doktora disertācijas darbā bija saskatījis savu domu - tātad špikots un plaģiāts.
Nu patīk pan dažreiz citēt kaut ko - ceru, ka piedosiet man šo netikumu
Domu tīrradnis būtu mūsdienu Mauglis. Nez kā viņš justos sabiedrībā un kā viņu vērtētu mūsu viedie prāti.
Un vēl. Ja jau liktens lēmis galvas traumu, tad labāk no puķu poda, ne no pusķieģeļa. Tak jau domas pēc tam rožainākas
Labrīt!

... klausīšos uzmanīgi un mācīšos... ikbrīdi to dara mūsu zemapziņa,

un piekrītu- viss ir jaušība- labs kas vai ne tik labs, ---mums tiek- pieredze... .


gudri ļaudis ir teikuši, ka ar pirmo reizi neko nedzird, otrajā reizē sadzird, tik trešajā reizē SAPROT..., ar to domāju gan runāto, gan piedzīvoto...


un "CILVĒKS" ir gudrs gana... ne jau katrs grābeklim 3x uzkāpj...