Es ļoti labi saprotu no-tautas. Pati bieži esmu iekritusi savā laikā. It īpaši uz to, kad, sarunāts laiks un tad sākas tā lielā gaidīšana... Sēžu, dusmojos uz sevi, gaidu, jo soliju ... un princese ierodās, labi ja ar pusstundas kavēšanu. Kopš tā laika visām ir paziņots, ka gaidu 10 minūtes - tālāk, viss atkarīgs no situācījas - varu arī pazust. Nostrādāja. Un par to, ka, ne jau tusiņa dēļ no-tautas vēlējas tieši ar to jaukumu to pasākumu - varbūt bija kas izrunājams un to trešo nemaz nevajadzēja. Tas arī ir skaidrs. Bet ar to "Nē" pateikšanu, man arī problēmas. Kaut kāds stulbums- nostrādā refleks - negribās cilvēku neveiklā situācīja atstāt. Bet mācos. Izrādās nemaz nav tik grūti.
Un vēl, ja jūtu, ka mani sāk izmantot, tā ir pirmā zīme. Tādā sakarā esmu likvidējusi, gandrīz visas savas draudzenes
Nu satikties var, protams, klaču pasist bet tas arī viss- tālāk vairs neielaižos un norobežojos. Bet tas atnāk ar laiku... Nē, nu ja godīgi, ne tikai tas ir iemesls, bet tas no citas operas - praktiski visas manu draudzeņu otrās puses ir piedāvājuši atrisināt man savas "intīmas problēmas". Līdz ar to norobežojos.
Nav jau problēma "pasūtīt veci pāris māju tālāk, vienkārši kas zina, kāda pašai fantāzīja uznāks
, tāpēc drošs paliek nedrošs. Man sveša nevajag
Tā ir ar tām draudzenēm