Te sapratu, ka ne es vienīgais uzskatu, ka virtualitāte drusku maina savstarpējās attiecības.
Visupirms - attālumi.
Vai es esmu vai neesmu Latvijā, ienākot šai saitā varu pakomunicēt brīvi, bez attāluma izjūtas.
Reizēm tas ir pat patīkami, ja, esot patālu no Latvijas, vari justies kā tur esot. Reizēm ir arī ārpasaulē "gaidīšanas svētki", kad neko citu nedz gribi, nedz vari darīt kādu laika sprīdi.
Ko man dos, ka redzu pēc bildes, ka kāda "tautiete"pa Londonas ielām soļo?
Man nav laika ar viņu pabā sēdēt, un nekādu cerību un iespēju viņu ielūgt uz vakariņām kopā ar brokastīm...
Lielākoties, LIVE gribētāji ir vienkārši par daudz ziņkārīgi, un reizēm tas atspēlējas arī še, komunicējot, kad sākas personīgi uzbrukumi.
Virtuālam tēlam uzbrukumi ir bezjēdzīgi, jo fizisko personu tie neskar...