... ui... žurķi!
Šitas bija labs!

Man gan tie laiki nepatika, jo man gribejas redzet pasauli, tapec ari aizgaju macities par pavaru, lai velak tiktu stradat uz kuga!

"Skumji, ka jums, dāmas, tajos laikos tik slikti gājis. Varu pateikt tik vienu-acīmredzot neesat pratušas dzīvot un iekārtoties."(citāts no LZ)
Tad nu tagat varetu teikt tā - Skumji, ka tev LZ, šajos laikos tik slikti iet. Varu pateikt tik vienu-acīmredzot neesi pratusi dzīvot un iekārtoties. Ar māmiņas deficītiem ilgi neizvilkt.

jaaa.. bet sovjetijas paradīze nogrima kā Atlantīda!

nogrima, jo uzpūsts burbulis bija, brīnums, ka tik ilgi vēl noturējās.

daudzi jau tanī laikā mācījās lai darbs būtu saitīts ar ārzemju komandējumiem un tanī laikā varēja apskatīt pasauli ja mācēja iekārtoties tanī straumē!!!! bet vajadzēja jau kādam strādāt uz vietas lai pārējiem būtu labums no tā . algas gan maksāja regulāri un visādas sanatorijas un atpūtas braucieni bija uz darba rēķina vai to apmaksāja profsojuz !!!! bet visumā bija jautra dzīve un at’pūtās kopīgi un braukāj viens pie otra uz vasarnīcām un braukāja ar žiguļiem un moskvičiem un pat zapiņiem un ar pirkstu neviens uz otra nerādīja vienīgi skauģi ziņoja par kaimi’miem instancēs ka kaimiņs labāk māk dzīvot nekā viņš!!!!!!!Un alkoholiķus ārstēja piespiedkārtā olainē un vīru kurš ir piedzēries varēja aizvest uz atļurbeni un tas bija maksas pakalpojums ja nemaldos tad 15 rublīši un paziņojums darba vietā a tur visas privilēģijas tika nogriestas par to!!!!!!!

Žurķi un LZ vajadzētu aizsūtīt pailgā komandējumā uz kaimiņzemi Baltkrieviju, tur vēl var uz pilnu klapi baudīt ekspadomju labumus!!

Interesanti palasīt. It kā nebūtu vienā un tajā pašā valstī dzīvojuši. Es gan arī kaut kā to desu un citu labu mantu pārpilnību neatceros. Un nez kas tie bija, kuri tik viegli varēja braukāt apkārt pa Dienvidslāvijām un citām valstīm? Es pieteicos caur komjaunatnes komiteju ceļojumā uz DDR un man atbildēja: ņeceļesoobrazno Varbūt komunistu bērniem bija ceļesoobrazno, es tāda nebiju. Ja rēķina, ka katrā lielākā pilsētā bija pa vienam unītim, tad nu tiešām daudz to unīšu vadītāju bērnu nevarēja būt Pārējiem bija jāstāv rindās un jāgaida, ko "izmetīs".

jaunībā viss vienmēr šķiet jaukāks. Vo vo, lai tik brauc uz baltkrieviju. he, he

Redz, tajā laika ar izredzētie bija pie siles. Bet nu citi pie siles, tāpēc dusma, bija tak pierasts pie blatiem.

LZ citāts:

Skumji, ka jums, dāmas, tajos laikos tik slikti gājis. http://www.tauta.lv/images/ smilies1/8.gif
Varu pateikt tik vienu-acīmredzot neesat pratušas dzīvot un iekārtoties.




Tieši to pašu var attiecināt uz tevi šodien: acīmredzot neproti dzīvot un iekārtoties

virzāmies, virzāmies tuvāk pie Nila :)

ij kas no ta secinams viss nekad nav ne balts, ne melns..
katra učenes skola bērni nevareja nolamat bez sekām..bija mums kaut kads respekts un cieņa..
kur tagad tas viss palicis..????
vispar bija daudz labu lietu... ja ari tas nometnes un tas ka berni vareja stradat un nopelnit ari..es oficilai pelniju jau pēc 6!!!!!!! klases..nopelniju kolhozā ravejot bietes..
nevis tikai slaistities pa vasaru..un pie darba likt nevar tas redz ir pārkapums..
pat klasi izmazgat nedrikt..

pēc 7 stradaju pārtikas viekala..sverot sveramo preci..tad audumu veikala, a pēc 10 stradaju bērnudarza par AUDZINATAJU..bērnudarzus neklapeja ciet uz atvalinajumu ..mēs aizvietojam gan aukles, gan audzinatajas..
visi dzivi un atbildibas sajuta ieaudzinata..

ar ko atšķiras respekts no cieņas ?

nepiesienies, ..

un atškiras pat loti respekts bija ari pret tām učenem ko necienijam..un nepatika..
robežas skaidri bija saprotamas ko drikst un ko ne...

nu ko - jākož elkoņos.

... asak..nella... jā, nenoliedzu, neesmu pratusi patreiz labi iekārtoties!
Neesmu biznesa lēdija.
Tikai tādu, kas tagad tāpat kā es strādā par ALGU nevis ir biznesa cilvēki, ir ļoooti, ļoooti daudz!
Un tie, kas tagad strādā par algu, (vidusslāņa algu, nevis tūkstošiem)... noteikti nevar atļauties daudz ko no tā, ko varēja par algu strādājot atļauties TAJOS laikos!
Par to šis stāsts!


Par ceļošanu- es biju arodbiedrības vietējās komitejas darbone, kādā lielā uzņēmumā.
Tāpēc ceļazīmes nebija pilnīgi nekāda problēma.
Bija pat tā, ka nebija kas tās izmanto... aizgāja garām.
Kā piemēram, ceļojums pa Volgu... ko vēl tagad nevaru pārdzīvot, ka toreiz nebija iespēju izmantot.
Mums katru gadu tika iepirkts bars ar ceļojumiem, uz kuriem varēja pieteikties gan priekšnieki gan melnie strādnieki.
Un visi kopā arī lidoja un dzīvoja tādās pašās viesnīcās, un kopā tusēja!

LZ tu atkal maldies. Jo lielums nevarēja vis atļauties. Un ja vēl ietrāpījās, ka rados bija kāds izsūtītais uz sibiriju vai aizbraukušais uz ārzemēm (puslatvija tāda), tad biji zem īpašas lupas. Tā lūk mīļā.
Un man īpašs pretīgums pret blatu sistēmu, kas joprojām ir šur tur neizskausta.