Tīrasiņu suņu sugas skaitās zināmas. Bet ar - cilvēku izdomātas...
Vagari - tak tie paši latvieši vien bija, tik ar labākām organizātora spējām
Par intelektu. Pamatteorija ir tāda, ka intelekts iedzimst un nosaka cilvēka līmeni ko viņš var sasniegt.
TOMĒR - dažādu apstākļu dēļ to var neattīstīt, kā rezultātā potence ir snaudošā, latentā stāvoklī, kas ar gadiem kļūst aizvien grūtāk attīstāma. Bet neiespējams tas nav.
Vai māksliniekiem vajag vairāk???? :>):>):>)... ja esat Monmartā bijuši, var reizēm redzēt, ka "māksliniekam "nemaz daudz vairāk kā bomzim nevajag... :>)

Nupat bija iespēja paklausīties kā mūsu Ūdris ar savu draudzeni uz Pekinu ceļoja. Un tas lika aizdomāties par to, ko nu mums katram no dzīves vajag.
Un tur izskanēja arī tāda doma, ka ilgi ceļojot, viņiem iestājās fāze, ka nekas viņus vairs nespēja pārsteigt... "game over", bet tā ceļot spēj vien nedaudzi..lai nu cik lieli mākslinieki.

Ref. pienene
Ceļošana jau ar laiku pamatīgi piegriežas, jo izveidojas zināms standarts, ko tu, cilvēk, vēlies, lai labi justos.
Tam ar mākslinieciskumu nav nekāda sakara.
Starp citu, kas tas par Ūdri... saeims priekšēdētājas bijušais vīrs??

Spare, tad sanāk, ka tomēr nav iespējamas attiecības sociāli atšķirīgiem cilvēkiem?

Sociālā atšķirība nav intelektuālā atšķirība.
Situācijas var būt bijušas visvisādas, tomēr sociālā atšķirība rada jautājumus, kāpēc tā ir.
Bet komunikācija jau var būt visdažādākajā līmenī.
Noteikti ir sferas, kas nekādi intelektuālo līmeņa starpību neparāda

Spare, Ir zināms, ja cilvēks ir sociāli augstāks, tātad arī intelektuāls?
Tātad atšķirība pastāv liela!?

Spare - http://epadomi.lv/gramata/10082012-ilonas_balodes_gramata_riga_pekina
šie tiešām ar mākslinieku dvēselēm, abi ).

Mana pieredze un viedoklis ir tādi, ka- saskarsme, draudzība, - ir iespējamas arī starp dažādiem " kultūrslāņiem".Kopdzīve un attiecības- krietni problemātiskāk .Un- jo lielāka būs intelektuālā atšķirība- jo problemātiskāk. No sākuma- būs interesanti, jo atklāsies - vēl kas neredzēts, nepazīstams, bet ar laiku- tas, kas bija saistošs, sāks kaitināt...

Babuli, neka problematiska tur nav, nedzivo jau uz neapdzivotas salas!
Darba, paruna ar intelektualiem(vai seit saita ar gudrisiem), velak ar savu dzivesbiedru, paplapa par kaminju Njurku, vai kaskigo perdeli Alfredu, kas piemizj vartrumi:)

Ta sakot, viss lidzsvara!

ne hlebom ediny...

Man vajag +/- vienādā līmenī lai būtu. Citādi ir diskomfrots.
Agrāk vai vēlāk tas noved pie attiecību izjukšanas.

vajadzība ir viena, dabūšana nereti pavisam cita ))

izlasot pārdomas no leduszieds7, runa neiet tikai par naudu... vai cilvēki no dažādām sociālām vidēm spēj vienādu būt interesanti viens otram? Atbilde: vieni pietuvinas un pielāgojas, diezvai neizglītots sētnieks (kurš nav intelektuāls un nav apdavināts ar mākslinieciskām spējām) varēs spriest par pasaules gaitām. Jo vinš nav slikts, vienkārši viņam to nevajag... pietuvinas un pielāgojas tas, kas ir daudz attīstītāks garīgā izprātnē... Bet arī tam cilvēkam ir jauzlādē sevi un ir vajadzība pakontaktēties ar sev līdzvērtīgiem... Chastie, kogda tebja ponimajut...
Kas attiecās uz mūsu vadoņiem... Viņi ir augstāki pēc statusa, bet garīgā izprātnē ir tik nabadzīgi, kas viss tikai griežas ap ēšanu, dzeršanu un sexuālu apmierināšanu...

Pievienojos Valetam - 01.05.2013. - 13:02:15

cilvēki ir atšķirīgi! - ar to laikam būtu arī jāsāk, vai ne? :-) Bet daudzām situācijām ir kopējas tendences un mēs pie tam spējam iztēloties to, ko nemaz neesam pieredzējuši :) ..Diskusijas autore ir ar noslieci uz pārspīlējumiem - gan agrāk, gan arī tagad, bet reāli varētu teikt, ka šodien daudzas saskares situācijas ir iespējamas starp šīm atšķirīgajām "kastām", kuras agrāk bija mazāk iespējamas - kaut vai interneta iespēju dēļ.. Tā kā muļķīgi ir tematā izvirzīt kaukādus kategoriskus apgalvojumus, ka kaukas nav iespējams.. Bet pavisam cits jautājums ir - kas no tā labs var sanākt? Un kam tas vajadzīgs? Un kuru tas interesē no tiem abiem, kuri šādi satiekas? Bet pamata doma ir par to, ka cilvēki ir atšķirīgi! :-) Man ikdienā diezgan bieži nākas satikties ar sievietēm, kuras dumjākas par mani un reti nākas satikties ar tām, kuras par mani gudrākas.. Nu un ko no tā var secināt?? Ir tik daudz izņēmumu - to var var secināt droši :) Bet ja runājam par tendencēm, tad izņēmumi netiek ņemti vērā, ne? Un tad sanāk, ka gudrākam ar dumjāku, tā nejauši satiekoties, ir garlaicīgi ilgi atrasties kopā.. tā gadās.. Bet ir tik daudz izņēmumu! :) Un tomēr visam ir savas robežas! :) Te bija blakus diskusija bar zupas virtuvi.. Nu es arī negribētu tādu zupu.. kaut es to esmu pagaršojis - nav ne vainas! Bet es to negribētu sev.. Ja izteiktos precīzāk, tad es to pieņemtu tad, ja būtu viens no viņiem.. un ne agrāk.. Ja man ir saskare ar dumju sievieti, tad es to varu kādu brīdi izturēt, ja viņa citādi ir ļoti simpātiska, bet visu laiku nepamet doma, ka esmu pelnījis kauko labāku sev tuvumā.. Temata doma ir pareiza - sociāli atšķirīgi cilvēki nav saderīgi... tā nu tas ir

versij... es nebiju domājusi garāmskrejošus draugus...
Te runa gāja par krietni tuviem draugiem... vairāk kā draugiem... varbūt nosauksim par cilvēkiem, ar kuriem bijušas daudz tuvākas attiecības ilgstošā laika periodā.
Ar gadiem ilgu statusu.
Tātad Tavs formulejums neder.


Par intelektu, par sarunu tēmām utt... es uzskatu, viss atkarīgs no katra indivīda.
Ja cilvēks daudz lasa, daudz interesējas par norisēm uz šīs zemītes(un ārpus tās iespējams arī), ja cenšas daudz ceļot, daudz redzēt, gan nedaudz orientēties mākslā, muzikā utt..domāju, nekādu ne vismazāko problēmu nav šim cilvēkam atrast kopēju valodu da ar jebkuru!!
(ja vēlas).
Tāpēc uzskatīt, ka piemēram tas maxima meitēns neatradīs kopēju valodu ar mākslinieku..
Jeb apsardzes jomas cilvēks(ja nav gluži skūto galvu un atsistām smadzenēm)... nespēs kontaktēties un veidot attiecības ar pilnīgi cita profila cilveku... diez vai tā nu būs.
Man reiz pakļautībā strādāja apsargs, kuram tēvs un māte bija operdziedātāji... un viņš pats apmeklēja visus iespējamos šis jomas pasākumus... bija burvīgs, inteliģents, zinošs..un apsargs!

Valet- ja cilvēkam pietiek ar komunikāciju tikai ārpus attiecībām vai ģimenes- darbā, domubiedru pulciņā, tad - derēs arī šāds variants... taču- ja vēlās, foršas, interesantas attiecības - tad tā pļāpa par ņurku, kaimiņu, piešmulēto kāpņutelpu- apniks, jo nav jau vairāk par ko runāt.Līdzsvars jau būs tad, ja - varēs apspriest i tos šmuļus, i parunāt par ko "cēlu un nezināmu"...

... manuprāt attiecībās(jeb ģimenē) ļoti svarīgi, varbūt pat vissvarīgāk ir tas, ja abi var stundām runāt teiksim par izlasīto grāmatu... jeb noskatīto raidījumu...
Ja abiem tas ir škitis interesants..abi spēj to saprast... tātad abi spēj vienlīdzigi par to spriest!
Un vienalga... kādā profesijā katrs savu maizes riecienu pelna!


Un te jau iet runa par jēdzienu, kurš pamazām ienāk mūsu ikdienā-par GARīGUMU.

Materiālisma laikmets pamazām aiziet... tā vietā ļoti lēnām, bet tomēr stājas garīgums.

man ar sievietēm daudz vairāk dzīvē noderējusi spēja klausīties nevis runāt.. Brīžiem sieviete tādu bezsakaru nes, bet ir tik forši atrasties viņas tuvumā, ka šī runāšana nemaz netraucē :)