Un ja nu tas tā varētu izdoties, šeit varētu kādas foršas etīdes, sīkums, niekus un varbūt svarīgākus notikumus no savas dzīves arī citi...

Viss plūst, viss mainās.
No šī spārnotā teiciena paēdis nebūšu.

A mani tracina, ka aizver temas tiesi tad, kad man sagribas padiskutet:(
Paldies Versijai, ka man bij kur ielikt savu"etidi":)

Valet - agrākos laikos te bija speciāla diskusija, kur rakstīt to, kas palicis nepateikts diskusijas slēgšanas dēļ (arī atmiņu etīde).

Pienene, taks jums te agrak, gan zale bij zaljaka, gan debesis zilakas ... tik ka es atvelkos, ta debesis apmacas, un zale novist:(

Vismaz pienenes zied ))), bet arī tas ir īss mirklis, ja tā globāli..

Pienene, -- pilnam komplektam pirms pienenēm ziedošām ir māllēpes: ja no dzeltenajā... Vēļ jau arī 2 zoršu vizbuļi -- pilnas programmas labad.

Jūrmalas kāpās tūlīt pēc māllēpēm zied neīstās tūsklapes...

eu, ar ko īstās par neīstajām labākas?

Versij, par autogrāfiem uz džinsiem -- turklāt gotu šriftā -- labs! Varbūt tagad kaut kur jau autogrāfus arī tetovē? Hm?

Man par dažām savām izdarībām, pat vēl tagad kauns... Bet tēmā intresanta... noteikt jau arī kaut kas labs arī atradīsies...

Raimondsxxx -Tās mēdz būt dažādas, neīstā ir neliela, aug savvaļā. Bastarda ir reizēm ļoti jau liela... zieds košs, aiz ko šai necilajai tāds nosaukums, pat nezinu.

Vienvakar gājām kājām ciemos, telefonā skanēja mūzika... tad atcerējos kādreizējās pastaigas ar vefiņu uz rokas, vai vēl kādu lielāku kasti..)))
Un tās trakās motociklu vasaras... atceros un smaidu..

Kaut kur ap 16 un 17... 9. un 10. videnes klasē... "Vojennaja kņiga" grāmatnīcās varēja dabūt itin labu mērogu pasaules interesanto vietu kartes... toreiz likās: maz cerību, ka tur izdotos tikt, bet -- interesanti papētīt info... 12 gadus vēlāk pat netīši izdevās tikt viena no pētītajām vietam -- daļēji pat neplānoti... Kamčatkā, pie Karima vulkāna un Karima vulkāniskā ezera: kad jau lidojām prom, atcerējos, kādēļ jutu, ka pietiekami daudz par to vietu zinu -- atcerējos kartes. Nevienu brīdi nebija jānožēlo, ka biju savulaik nodarbojies ar it kā bezcerīgu/pat bezjēdzīgu -- no loģikas viedokla -- būšanu.

Ahhh laimīgie, jums bija bērnība, ahhhh laimīgi jūs skolā gajāt, jums ir izglītība...

starp citu atceros, ka savā dziļā bērnība... es starp brāčkām esmu jaunākais un visur vazājos tiem līdzi... biju klāt visām viņu problēmām un fantāzijām nu man bija augstākais 5 gadi... bet es jau tanī laika nekādi nevarēju saprast un es to skaidri atceros, ka es par to domāju... es nevarēju saprast, kāpēc cilvēki precās... es no vecākiem brāļiem zināju, ka precās lai būtu brīvs piegājiens vecim pie sexsa un es domāju, ka pēc katra kniebiena dzimst bērns nu bez šāubām tā laika vārdiem, bet es arī tajā pašā laikā sapratu, ka precās uz mūžu... un tad sākās dilema, kas tie par muļkiem, veči, ka tagad viņiem būs jākniebjās ar vienu sievieti visu dzīvi... man jau tajā laika bija tāds attistīts pašsaglābāsānas instinkts... nokniebies un laidis, nenoņem sev iespēju kniebties ar citām... smieklīgi tagad to atcerēties, kur tādam knauķim varēja jau rasties tādas domas... bet es viņas ļoti spilgti atceros..

Tev ir attaisnojums - jo tas tev no dzimšanas )).

A-ha, 5 gados saprata, kas ir kniebiens.

vvilks... pilnībā jau nesapratu... man jau pašām ir brīnums par savu tādu kā piesardzību, par tālredzību... ja tajā vecumā es risināju, kas ir kas...

Melot vajag ar mēru. jeb fantazēt vajag ar mēru, Da man pofig, neticu.