"Skaistas mums sievietes Latvijā, vai ne?" - kāds mans paziņa jautāja savam ārzemju kolēģim.
`"Jūs, latviešu vīrieši, esat stulbi! Pie mums skaistas sievietes neredzēt uz ielas, kur nu vēl vienas pašas! Viņas visas ir savu vīriešu pieskatītas, braukā ar auto, nevis staigā pa ielu... " atbildēja ārzemnieks.
Un ja tā padomā, tad mūsu vīrieši tiešām ir izlaisti un muļķi. Kāpēc viņam iespringt uz sevis savākšanu un sakopšanu, ja pie mums ir tik daudz skaistu sieviešu, gan jau ka kādai tāpat būs gana labs!
Ir taču tik bieži redzēts uz ielas, kur skaista, sakopta, slaida sieviete iet pa ielu blakus savam nošņurkušajam, un gan jau ka arī samērā glupajam vīrietim, un kas pats dīvainākais - viņa ar savu izvēli ir pilnībā apmierināta.
Es ļoti ceru, ka reiz mūsu sievietes bez prasmes būt skaistām iemantos arī stipru pašapziņu, kas liks vīriešiem sākt kustēties visās izpausmēs.
Sievietei nemaz nevajag būt vienlīdzīgai ar vīrieti, sievietei jābūt trauslākai, jūtīgākai, lai vīrietis uz viņas fona ir kā mūra siena. Mums nevajag vīriešus - ņergas un lupatas! Vīrietim ir jāpiestāv sievietei!
Lai mums izdodas audzēt savu pašapziņu, kas liks augt arī vīriešiem! Jo viņiem ir, kur turēt līdzi!
Atkal sanāca kā tosts!