nezinu, varu nosaukt to par sargenģeli... likteni vai veiksmi... bet man ir tā, ka liekas, kad viss... izejas nav... vienmēr kaut kur, kaut kas nostradā... un viss ir ok...
kā mans priekšnieks teica, Agita pēdējā brīdī ir atkal izlīdusi caur atslēgas caurumu