Marinam:
pončikjonārs- tas bija labais!!!!!!!!
Nē, auskarus nesavāca, - tāpēc jau saku, ka reizēm skopulība var izpausties visdīvainākajās formās...
Friinai: man reiz bija otrādi: čalis kafejnīcā prasīja, vai esmu izsalkusi. Viņu vēl ļoti maz pazinu, tādēļ pieklājības (un muļķības) pēc teicu, ka-- nu it kā ne pārāk...
Rezultātā šis pasūtīja sev trīs ēdienus un stūma iekšā aizrīdamies, bet es sēdēju pie plikas kafijas tases!!!!!!!!!
Tas bija pirms gadiem, bet to nekad neaizmirsīšu! Bet super- tagad toties ir stāsts!