Ah..man jau variet pieskirt ari iskajainu muljkiti, ka tik sirds milja:)

muļķe vai gudra nav īsti labs apzīmējums.. cik esmu runājis ar sievietēm, tad kaukur viņas nereti ir par mani gudrākas, bet kaukur varbūt es biju gudrāks.. tas nekad nav traucējis gardu muti skūpstīties :) .. Drīzāk svarīgs ir attieksmes jautājums un spēja piemēroties, - lai kopā pavadītais laiks būtu izbaudāms nevis starotu no gudrības un labām manierēm :) Sieviete var būt gudra, bet kompleksaina - un tāpat virspusējais vērtējums būs, ka muļķe, ja reiz kompleksaina :)

Krot, ja kompleksaina pirms Tevis, vai tādēļ beigta -- norakstāma un utilizējama?!

Ja izdodas kompleksainu Dāmu mīļumsievišķibā atvērt... Uhh, kas par lielo O -- gan miesiīgi, gan garīgi!

>marīns
Nav beigta, bet nav vērts tur laiku tērēt, ja sajūtama liela atšķirība attieksmē :( .. Tas ir kā no patversmes suni ņemt, kas pirms tam badināts un sists - tu vari no viņa cērmes izdzīt un blusas, bet kaukādas dīvainības uzvedībā paliks - kompleksus neizdzīsi! ..varbūt piemērs nav labākais, bet gan jau domu saprati :) .. Sieviete varbūt ir forša, bet man kompleksaina radītu vēlmi viņu atstāt nevis izdabāt

Eūūūū... veči! Man domāt, "muļķis" un "kompleksains" tomēr nav viens un tas pats.

A ko var zināt, varbūt vīriešiem tieši šādā variantā viss izskatās... :(

>rit
laikam gan- tieši tā tas izskatās! :) ..Pie tam abpusēji! :) .. Man reiz bija situācija, kad vēroju kādu kundzīti saviesīgā pasākumā.. mana kolēģe blakus sēžot man jautāja - ko es tā pētot? Saku - cenšos iztēloties, kāda ir tā sieviete zaļajā kleitā :) Kolēģe acis vien iepleta!?? ..nu es paskaidroju, ka cenšos iztēloties to sievieti kailu un domāju, kādas viņai krūtis un kāda viņa būtu gultā? .. Domā, ka kolēģe mani nosauca par rupekli vai tml? ..nea - viņa teica - Stulbenis! (značit muļķis) Ja kāds neatbilst mūsu izpratnei, tad pirmā doma, ka šajā cilvēkā ir kaukas muļķīgs :)

Starp citu, es ari apmēram tā būtu teikusi. Aizdomājos... jā, iespējams, es arī savu reizi ko tādu padomātu... Bet noteikti skaļi nebūtu teikusi. Laikam tieši tas ir tas, kas man krīt uz nerviem Tavus tekstus lasot. Vai tiešām nevar atstāt kaut ko vārdos neizsacītu un ar melnu uz balta neuzrakstītu... tikai sev vienam vai diviem... vai viss ir publiski jāapžļembā... savā, ne visiem pieņemamajā stiliņā? Bet nu, protams, neceru uz kāda pāraudzināšanu... tikai pafilozofēju par tēmu...

Rit>
Nu un kuru Tu te taisies (jeb vēlētos) pāraudzināt ... pilnīgi iespējams, ka no Tevis pāraudzināmās puses viedokļa pāraudzināma esi Tu pati ... un kuram tad būs taisnība?
Turklāt, ja visi beigu beigās tiktu izaudzināti/pāraudzināti pēc viena ģīmja un līdzības, iestātos tik totāli vienmērīga garlaicība, ka vajadzētu vismaz daļu no pāraudzinātajiem indivīdiem steidzami audzināt atpakaļ, lai pārējie no minētās garlaicības neatstieptu kājas

P.S.
tas noteikti nebija adresēts Tev personīgi

Tāpēc jau teicu, ka nepretendēju uz pāraudzināšanu...