Šis ir dzejolis, kurš liek aizdomāties.
Par ko, lai katrs pēc sava prāta turpina

Vecumā vismaz jāizskatās gudrai/autorei/

Vai tevi sieviet, pozitīvisma nav?

Nu re! Tautas augstskola. Tie, kas vēl nav ieguvuši tās augstākās izglītības kartītes, ja čakli mācīsies uzdoto, tās kartītes te noteikti iegūs.

Ceturdien, ... vai tās ir tavas rindas?... ja nē, tad būtu pieklājīgi vismaz autoru pievienot!
Un vispār-
http://www.db.lv/tehnologijas/ var-sod...klos-251519

Mīlestība
Un es atkal tevi, neapjaustā, saucu,
Lietus lāsē ierakstīts tavs vārds;
Vēja svilpē, bedelīgas spārnā,
Mākonī, kas pazūd jūrā pīlādžsārts.
Atnāc, paliec, mīlestība mana,
Smilšu pulkstens līdzi jūras smiltīm slīd;
Es vēl nepaguvu vienam dzērvju kāsim
Tavu palaunaga maizi parādīt.
Paņem putna ceļu šodien plaukstā-
Vai tad atnāšanas brīdī darīt nemēdz tā?
To visbrīnumaino piesaukt ļoti tuvu,
Lietus lāsei pielikt lielo jūru klāt?
Atnāc, paliec, mūžam neapjaustā,
Rītu manā vietā sauks un lūgsies cits;
Baltā jaunība un pelēksirmā stunda
Tavai svētku dienai nešaubīgi tic.


- Skaidrīte Kaldupe -

ak skaistaaaaaaaaaaaaaa jaunibaaaaaaaa tas bij tik sen..

Bravo O-barss.

tas bija tā kā mājas darbs jāsaprot, ka pa brīvdienām ko jādara? jāmācās no galvas? jāanalizē? jāiestudē? ar izteiksmi jānolasa? vai vispār jāignorē?

Vai nu uzminēt kas rakstījis vai nu vispār vienkārši zināt kas rakstījis/
Bet nu vairs neko.O-barss jau visu izdarīja.
Tagad atliek ievīt šīs rindas pašsacerējumā.

Vai man vienai šķiet, ka cirks aizbraucis, klauns palicis?

Klaunu šai zemē daudz, bet jāprot arī ik dienā pasmaidīt.

Es ilgi domāju, ko man brīvdienās sadarīt... nu re, problēma atrisināta - jāpārdomā dzejolis!

Nepadzen mani šodien
No savas sidraba pļavas,
Kur rasas podiņos trauslos
Spožākās pērles mirdz -
Nenodzēs jāņtārpiņu
Lukturus zālē-
Varbūt starp tiem
Mana mīlošā sirds...

Neaizver vārtus šonakt
Uz pasauli savu,
Kur pie debesīm tumšām
Mēneša sirpis kārts,
Ne zvaigžņu mākoņu pļavās,
Bet manās krūtīs
Liesmo patiess un Tevi sildošs
Dvēseles sārts.

Nepadzen mani vēl šoreiz
No savas sidraba pļavas,
Kur pieneņu ziedos ieausts
Tavs un mans pēdu raksts,
Varbūt kādreiz, kad sarmos
Ziemas vakaros kļavas,
Sen iesācies, turpināsies
Tavas un manas mīlas
Visskaistākais stāsts...

kur tāds, savstarpējs antagonisms... kāpēc... ? var taču paiet garām un nereaģēt... bet nē, kaut kas negatīvs japasaka, tas norādā uz kaut kādu personīgu problēmu...

foxleina

skaists dzejolis