Izlasot padomāju- šitādu zārciņu mūsu omju un opju laikos uz mājas bēniņiem nenoliktu un ziemā āboļus iekšā nepaglabātu   

... ak jē... jau tā visapkārt tāds drūmums un bezcerība..
... jūs ar te vēl par zārkiem laižat!
Laikam jāiet mājas un jāiedzer kāds šampis vismaz!   

nu par šitām lietām man galīgi prāts nenesās jokot, mirušā izvadīšna ar godu, ir dzīvo cieņas izrādīšana! zaimot miruša cilvēka ķermeni nedrīkst!!   

kanibāli viņus tikai apēd lai nezaimotu... :)))   

domāju,mka tu esi ķeguma hes samurajs, bet tu esi daunis no ķeguma!   

Tas patiesībā ir smags jautājums un daudzi nemaz nevar atļauties normķu koka zārku, lai kā arī gribētu.

ubīt, kada starpiba? koka vai kartona? apvilts ar drānu ir ,un zārks arī ir! man būtu pofig, lai tik izvada ar godu, bet labāk krematorijā sadedzināt un jūrā izskaisīt!   

diez kā tas ir - ar godu... un sadedzināt? Kādreiz jau tik raganas un ķecerus dedzināja...    

Bet raganas un kjeceri jau bija parasti tie gaishaaki ljaudis:)).Ja par teemu,tad vai tik nenaaksies daudziem atcereeties to,ka kauns nav tad ,ja nav aareeju spiigulju un viss kaut pieticiigi,bet tiek padariits godam.Es te taa kaa taada vecu laiku sirmmaaminja tagad pateicu,bet man vispaar reizeem shkjiet,ka nu esam mees taa ne pa jokam lepni uz visaadaam aarishkjiibaam palikushi .Un tie lati 35,- liidz 40,-(tik maksaajot taa kartona muuzja maaja),nebuut lielai daljai ljauzju nav tik maza naudinja.

atcerējos filmu "Lielais Lebovskis", kurā divi draugi devās uz apbedīšapar nas biroju pēc trešā pelniem un viņiem nosauca baigo ciparu par trauku. Abi saskatījās un teica, ka atnesīs savējo. Jau nākamajā kadrā viņa ar lielu Folgers kafijas bundžu stāvēja jūras krastā, lai pelnus iekaisītu jūrā - tiesa vējš tos iepūta viņiem tieši sejā...
Kartona zārki - vieglāki parocīgāki, tās milzu lakotās kastes pornogrāfiskas, bet ekoloģiskāk tomēr krematorijs... padomājiet par tiem tārpiem un pūšanas procesiem... uiii

Starp citu, visforšāk uztaisīt dimantu no pelniem un iekārt kaklā - cena nav nemaz tik augsta un rietumos tas tagad modē...

Pakārt kaklā savu vecmāmiņu... murgs!

ei, forši. iekalt mani gredzenā! jā, es parakstos!       

Kāpēc murgs - dažām kultūrām un laikiem ir savs - Indijā pasvilina, pasvilina un iemet svētajā upē, kalnos, kur nav zemes, noliek uz klints putniem, lai knābā, ziemeļos ir tā sauktie - gaisa zārki , proti piesien pie zara un tas pamazām atliecas... mūsdienās, kad cilvēki tik daudz pārvietojas - kāpēc ne dimantā un somā līdzi - vai tad tas mežoņu rituāls ar atsegtu zārka vāku kā Latvijā, ir normāls? Un tās kapu čupas kā mazdārziņi ar lielām fotogrāfiju bildēm rāmjos un vaimanojoši baiedējoši teksti ir labāk? Starp citu, ir uzskats, ka pār’ak bieži iet uz kapiem ir pilnīgi stulbi - apmēram tā kā iet ciemos pie sava izmestā mētelīša...

   Spānija gar kalnu braucot, nesapratām, kas tur tai klintī tā spīguļo!izrādās-šiem tradīcija-tādas kā alas tur izkaltas, iestumj zārciņu iekšā, stiklotu lodziņu priekšā... ik pa laikam var iet,paskatīties, parunāties... pēc kaut kāda laiciņa, kad jau zināms-tur viss tu-tū - velk zārciņu laukā un tad sadedzina:) tā viņi esot atrisinājuši problēmu ar par daudz lieliem apbedījumiem:):)
nezinu, vai patiesība, pati pa tiem lodziņiem iekšā nelūrēju, bet gide mums tā stāstīja:)
Labi būtu,ja kāds zintu - šitā ir vai nav...    

maijauel- nu, varbūt stulbi priekš tiem,kuriem tas cilvēks neko dižu nav nozīmējis...
šito no gan lūdzu... nevajag...    

Latviešiem tā kapu tradīcija no vienas puses jauka, no otras - pārlieka. Gan filozofiski, gan no ezotērikas viedokļa kapiem ar to cilvēku ir mazs sakars - domāt jau var arī mājās, mežā vai baznīcā iededzot svecīti, bet pieminekļus ceļam sev. Starp citu tai kapu pielūgšanai ir kaut kāds tāds kā slimības nosaukums, tagad neatrodu kāds... par to bijis rakstīts. Saka, ka ejot pa kapiem nevajag lasīt tos uzrakstus un tad runāk: "Ak, nu re, šitas tāds jauns un beigts... " - tas it kā traucē cilvēkiem mieru un kapos ir arī cita enerģētika - tāpēc jau senči cēla vismaz nelielu nožogojumu kapiem un mirušo bildes arī vajag turēt albumā nevis pie sienas... bet par mētelīšiem ne jau es izdomāju un vai tad būtība nav tāda...

nu latviesiem teisam ir parspileta taa kapu buusana..nu nevienai tautai neesot tada vardusavienojuma ..kapusveetki... KAPU SVEETKI..

par kapiem... nu..tā sanācis,ka ..man tā tāda dikti iestaigāta taciņa:) ..es jau vispār arī pati tā šad tad iedomāju,ka ..nu jau varbūt... būtu tā kā laiks... bet kā nav būts kādas 2 nedēļas, nu,nevaru tā! ja nu kāds zars nolūzis,uzkritis,ja nu puķes novītušas?ja nu... nu ,tas ir apmēram tā kā māju sakopt... ja vairs neko citu nevaru darīt viņu labā, tad vismaz to...
Un briesmīgi nožēlojami ir skatīties,ka turpat blakus uz krusta karājas sakaltis ozollpau vainags...
tieši tāpēc jau arī saku-pati gribu,lai sadedzina un miers... vismaz garantija, ka pēc kaut kāda laika pār manu kopiņu neviens nebradās...

Un vēl - ir tādi stāsti, ka ..ja sieva,mamma apglabājusi savu vīru un abus savus dēlus... nu KURA tad var būt viņas vismīļākā vieta?!

maijuel - tas viss nav tik viennozīmīgi...

Kursh uztaisiis teemu, kaadaa kraasaa jaabuut zaarcinjam? HB izveidoja par apakshvelju