atklāti sakot, man darbā darbs pamatā ne pie kompitōra - nu, izņemot gadījumus, kad tas, kam darbs pie kompitōra ko neprot izdarīt.
un - piemēru visiem saprotamu ņemšu - hudožnieks (ot slova «hudo»!) aizmirst uzlikt grāmatai svītru kodu, pārtopam par čaklo roku pulciņu – es izdrukāju uzlīmes un kolēģi uzlīmītes griež pa vienai ar apaļajām nagu šķēritem. a es ar giljotīnu pa 5 lapām reizē. tad nu paspēju arī internātā pasēdēt.
gan ne ar "tautu", ar OHO rekā iepazinos - pielavos pie kompitōra, a kolēģe 1 logu atstājusi pa visu ekrānu, skatos, internāts, nekā privāta - wow, sūdīgas bildes un iespēja komentēt - sakometēju, pirms iebraucu, ka kolēģe ielogojusies un iedurvjojusies ar savu kļičku.
nu, atzinos SHIT’ajā grēkā, viņa saka, nekas, ja rupeklības nesarakstīji. rupeklības nerakstīju, tikai parakstīju zem pāra bildēm, ka vajag izmīsties pirms bildēšanās, lai nav sarkanas acis uz bildēm.