Biežāk jāskatās spogulī, lai nepazaudētu sevi.

un ja skaidrāk?

Mēs katrs esam īpatnējs no kāda cita viedokļa skatoties, lai gan pašiem liekas, ka esam pavisam parasti.

Tāpēc vajadzētu minēt, par kādām īpatnējībām ir runa.

Un cik bieži Tev pašam jāskatās pogulī? Nu jau Tu Lord atkal pārvērtē savas spējas.

dimdari-tas tiešām nebija domāts lai kādu aizskārtu, un es sevi nevērtēju, to atstāju citu ziņā... Ja mani izdzēsīs no saita, tas ir sīkums, bet manu dzīvi, to ne vienam nav pa spēkam izdzēst. Es nedomāju par nāvi, jo tā mūs sagaida visur.

Nu piemēram, saka vienu, bet izdara ko citu, kad saku, ka teici vienu, bet izdarīji citu, atbilde ir nepareizi izteicos. Un nav jau tā, ka gadās nepareizi izteikties, tā ir sistēma.

Tā nav nekāda īpatnība. Tā rīkojas daudzi/daudzas. Varbūt nevajag gaidīt no cilvēka to, ko viņš nespēj.

Saka vienu, dara citu - melis.

Vispār ar vārdiem nevar mētāties, bet ja vīrietis ko saka, vai sieviete, tad katram ir sava izpratne par to. Un tāpēc neņem tik tuvu sirdij, sāc samierināties. Ja es kādreiz negribu ko dzirdēt, es pat neatbildu, tad otreiz man to neviens nesaka.

pema
tas ir cilvēks, ar kuru nevar rēķināties un uz kuru nevar paļauties. tā tas ari jāpieņem.

kas nu kuram ir īpatnējs ??? Dažam ikdiena pati kā tāda ir īpanēja.. un varbūt tas orts ar ko mēģini sadzīvot tieši topašu domā par tevi.Kā ar tādu īpatnēju dzīvot un sadzīvot ???

Jārod kompromisi un jādzīvo tik tālāk ja tiešām to vēlas ;)

Katram savi putni galvā. Vai nu pieņem vai nepieņem...

... ir.., ir arī tās..., pareizās, ar kurām varētu sadzīvot...

Izdzirdot vārdu ’’ pareizs’’ šermuļi pārskrien pār muguru. Tas man asociējas ar ’’ pedants’’ un tas nav nekas labs. :)

atkarājās, kādas īpatnības cilvēkam piemīt. bet nav spiesta lieta "через немогу", asinis pa degunu noteikti dzīvot ar kādu kopā un sadzīvot. saprotams, ja ir kur dzīvot vienam kā pūcei dobumā. es laikam mocītos kā Mepizdōpelis ar krupi, ja kādu iemēslu dēļ nāktos dzīvot kopā ar cilvēku pilnīgi un galīgi bez īpatnībām. čista tehorētiski, jo tādu nav.

Sadzīvot - tas kādā līmenī vērtē. Ja īpatnis ir kaimiņš, tad viena lieta, ja darba kolēģis, priekšņieks vai padotais, cita.
Ja personīgi pietuvināts - atkal cits.

Cik gadu īpatnim? Ja kādi trīs, var mēģināt audzināt! :)

Bet vai jūs katrs pats indivīdi paši neesat dīvaiņi... ? Un vai to paši apzinaties? Es par sevi droši pasaku- es esmu divainis...

Kā man patīk pašai savi putniņi, kas mīt galvas tumšākajā stūrī!!!!

... te nu gan Tu neapraksti"īpatnēju cilvēku".
Man vienkārši izskatās pēc meļa.
Īpatnējs cilvēks ir pilnīgi kaut kas cits.