Depresija ir ārstējama ar medikamentiem, sēdēšana un nekā nedarīšana situāciju neuzlabos. Maizes kumosu jau neaizliegsi, bet vajadzētu atgādināt, cik grūti šis vai tas, kas it kā pašsaprotami mums ir, patiesībā nācis.

Depresija ir diagnoze.Diemžēl.Mums pazīstamam cilvēkam bija, un reizēm ir.Un izpaušas tas tādējādi, konkrēti viņas gadījumā, ka ir viss vienalga, un nav tur nekas ar slinkumu vai izlaidību saistīts.Vārds depresija tiek vietā un nevietā lietots.Reizēm kādam drusku bēdīgāks prāts, un tad tūlīt tiek konstatēts-ak, man depresija.

Nesmīdini tautu!
Lai to visu dabūtu gatavu, it īpaši tagad... jāiziet tāda smadzeņu skalošana, ka beigās neko negribas... labi ir tāpat

amanda

Nez vai Tu pati tici ko raksti?
Murgs.
Bet labs.Dzīvojam Kidza-dza zvaigznājā un broblēmas neredzam.
/iesper ar kāju lipmanim, un aizsoļo tālāk /

taa jau i-jaasmejas tam, kas bik sajeedz ko tas noziimee apstraadaat zemes gabalu... par to naudinj nevien daarzenjus iegaadaasies, i puscuucim pietiks...

jā, jā poļu dārzeņiem un leišu cūkām..

ar mani vari nestriideeties... pashai 6 ha zemes laukos, varu kam atveeleet, parukaajiet ar laapstu, hi!!!.
ta negribeesies ekologjiskjaas produkcijas...

Jana.
Tici vai nē..., bet fakts.
Ja ir sūdīgs garīgais, tad pat tevis iestādītie(iedēstītie) dārzeņi neaugs.(normāli)
Ar ko to izskaidrot-nezinu.
Bet tā ir

man 600 m2, šis tas ekoloģiski izaug. ar pašas lāpstu.

satan... zemiite jaameeslo... un pareizi, ... un darbinjsh ar miilestiibu jaadara, tas i fakts!...

vara-viksne... es te nerunaaju par tiem, kam zemes gabals pie maajas, un tas i iestraadaats...
a par pljavas viduu uzartu lauku-pilseetniekam...

Tas ir točna.
Es arī cenšos vienam, otram to ieborēt.Bet...
Katrā gadījumā viss ko tu dari.irjādara no sirds(baudu).
Pretējā gadījumā nekas labs tur nesanāks.Var protams, bet...

es pati to pie mājas iestrādāju, tiesa gan - pļava te nebija, bet bija vecaine

jana, izdevīgāk ir no saimnieka paņemt zemi apstrādei nevis no pagasta, kur n-tos papīrus jāraksta un atļaujas utmldz. - tāda birokrātija, ka mati stāvus ceļas...

jada... piekriitu, tikai taadaa gadiijumaa, ja zemes gabals neatrodas taalaak par 10 km no dziives vietas... citaadi, nu grozi kaa gribi-neatmaksaajas... ..nu pagasti uz taa rekjina sev kaadu labumu ieguutu ar, kaut vai projekta veidaa nokaastu no ES...

Nevis atkal, bet vēl joprojām. Kurš tad ir dzīvojis stabilā laika, kad zini, kas notiks pēc gada?

Interesanti - kas šo "zudušo" paaudzi ir izaudzinājuši? manuprāt viss sākas ģimenē, un kā saka "ko sēsi - to pļausi"

Kad man bija 20 gadi, dzīvoju lauku pagastā.Gandrīz visām jaunajām ģimenēm bija mazdārziņš.Tas bija pats par sevi saprotams, tas nebija izdzīvošanas jautājums. Nu nebija jaunie cilvēki tik slinki, kādi tie ir šodien. Šodien aug patērētāju paaudze. Tagad pagastā, kurā agrāk dzīvoju, nezinu nevienu jauno ģimeni, kurai būtu mazdārziņš.Dārziņi stāv, nav kas gribētu ņemt. Pie tam ēst grib cauru gadu svaigus tomātus, gurķus, papriku, kas izudzēti mākslīgi, nevis pašaudzētus dārzeņus. Un čīkst, ka nav naudas.

..mūdzi... nedomāju, ka šo "zudušo paaudzi" tomēr rada ģimene..
Patreiz to rada valsts.
Manā pieminētajā gadījumā, jā, tur daudz vainīga ģimene, jo puisim dzer gan tēvs gan māte... neko labu nav redzējis.
Un izrautie laikam no tā purva vairs nespēj..
Lai gan es teiktu-negrib!(jo pierasts jau dzivot kā parazītam... palasīt, pagulēt, ... pabakstīties kaut kādos gadījuma darbos)... tā tak vieglāk, nekā dien dienā iet uz darbu!

Jā, jej bogu, krievu laikos tā nenotika!
Par dīkdienību manuprāt pienācās kaut kāds tur pants pat!

Pareizi, Mudzi, ... "ko sēsi - to pļausi" ...
Par savu pieredzi pastāstīšu.
Krievu laikos māsa ar vīru dzīvoja pārticība, nedaudz pat viņus apskaudu... piedzima meita, tā tika mīlēta, lutināta. Ja kas grūti-māmiņa palīgā... Meitenīte vienmēr dabūja "maizīti bez garroziņas". Meitene izauga, izveidojās ģimene, piedzima arī viņai meitiņa... (kura dzīves apstākļu dēļ tapa par manu audžumetu), vecie ieradumi darīja savu... Cilvēka pirmais pienākums un dzīves uzdevums- prast pārvarēt grūtumu! ... Bet rakstura, nav motivācijasnav... vieglāk neko nedarīt, nerisināt... gan jau māmiņa visu sakārtos... Cilvēks izlaižas, līdz tas jau pāriet slimības formā... tas jau jārisina medicīniski, ko sauc par depresiju!...
Stāsta nobeigums... māsa sevi "nodzina", savu līdzcilvēku bezatbildības dēļ... tagad mūžīgā atpūtā... viņas meita izdarīja savu izvēli - saprata, ka pašas meitiņa-13 g. ir aprūpēta, pie pārticības tikusi... arī nevēlējās viņai kalpot, nebija arī iespējams, jo dzīvojam tālu viens no otra... )... iznākums ..kā jau depresijas slimniekiem- sauja zāļu... mūžīgs miers, lūk viņai tā ērtāk, nekas, ka meitai tīņu vecumā sava mammīte ir vajadzīga!
Tādēļ teikšu- deopresija, pēc savas pieredzes saku, nepareiza audzināšana, tikai pēc tam slimība, un ja cilvēkam nav motivācijas...
... Tagad pie viņu kapiem stāvot domāju- vai esmu rīkojusies pareizi?... bet es taču arī nespēju visas problēmas savākt, lai vēsture neatkārtotos!