Mazliet par NEKAS un KARALI.
Ir nācies saskarties ar pietiekami daudz ļaudīm, un ne es viens saprot, ka katrs cilvēks, veicot kaut kādu pozitīvu darbu, ir KAUTKAS... var nepiekrist viņa vārdiem vai darbiem, bet to pozitīvo, ko viņš dod ir jāciena.
Firmas prezidents, sastopot apkopēju, sasveicinās ar viņu - tas manā sapratnē ir norma, un esmu to pieredzējis vairākkārt dzīvē.
KARALIS - nemaz ne tik sen bandītiski grupējumui sevi par karaļiem uzskatīja, un centās pār citiem valdīt. Tik to karaļu bija par daudz uz zemes, un nu daļa ir pazemē, daļa cietumā, daļa apklususi. Spēks ne vienmēr ļauj sevi karaļa kārtā iecelt.
Jaunā - internetvide neprasa spēku, lai varētu gribēt dominēt pār citiem.
Sociālos saitos, kamēr nav strikti vilktu robežu, notiek viskautkas.
Personību aizskārumus visbiežāk virza uz cilvēkiem ar zemu pašnovērtējumu.Un tie, kas to veic, skaita sevi par KARAĻIEM,
Kā galējo varas izpausmes robežu augšminētie izmanto atslēgas un dzēsgumijas principu, tik aizmirst to, ka reizēm karaļi pavisam pliki ir.
Viens secinājums - nevērtēsim sevi par zemu, un atcerēsimies, ka "gudri monarhi dod izpildāmus rīkojumus"
[b](Antoine de Saint-Exupéry[/b] )
0
0