Par senču nedarbiem gan neesmu sajūsmā, bet labos darbus augstu vērtēju.
Savas vecmāmiņas arvien atceros, viņas bija mazisglītotas, bet ļoti dzīves gudras sievietes, dzīvoju mūžu un ik palaikam atceros, ko viņas man mācīja.Tobrīd, kad biju meitene, es to vārdu vērtību nenovērtēju, bet jo vecāka palieku, jo vairāk pārliecinos, cik viņas man bija dzīvesgudras.

man nav svariiig, ko dariijushi mani senchi

Mūsu Tēvs, debesīs,
Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai nāk Tava Valstība.
Tavs prāts lai notiek
kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna.

Jo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi. Āmen.
I iesākumā viss

beeda-

...

ar tevi tik traki, ka skaiti pantinjus.., beeda

Katarse- un ko Tu iesāksi ar mūsu dzīves vērtībām?

ļoti plašs jēdziens -dzīves vērtības, ne saskaitīt, ne atskaitīties
galvenais dzīvot saskaņā ar sevi un saviem principiem, pārējo piemērīsim :)

Nelietojiet tetovējumus, jo tīra ādiņa, ar ir vērtība

un gluda aadinja

Mana vērtība ir mana ģimene..

Versija, es domāju, ka katram savas dzīves vērtības, bet ar savu ģimeni un senčiem es lepojos. ja plašāk, tad arī par kultūras atstāto mantojumu esmu lepna.Iznāca tā patriotiski, bet tādēļ cenšos arī nekur neaizbraukt no savas zemītes.

... par vecākiem... faktiski, tā ir viņu dzīve... un tā nav mūsu darīšana, kā viņi izvēlējušies to dzīvot... (mums nav tiesību ne pelt ne nosodīt).
Jo... pēc karmiskajiem likumiem, tas mūs faktiski neietekmē...
Un tas teiciens, par 7 paaudzēm... baidos, ka tiek iztulkots nepareizi.

lasu komentārus: man patika par tīro un gludo ādiņu 31.datumā 10:03 un 10:06 ..- tā tiešām ir vērtība! ..atliek vien piebilst: - izņemiet arī pīrsingus no nabiņām, krūšu galiņiem un mazajām lūpiņām! Lai var sajust patiesās vērtības bez metāla garšas klāt! :-)

un ko ar pumpām iesākt

>serenāde
pumpas un dzimumzīmes nav vērtība - tās ir pazīmes :) ..Ja pazīme ir uz deguna, tad labāk to deletēt, ne? :))

Nu par senču un citu radu, draugu paziņu vai līdzcilvēku darbiem nekādas lielās daļas nav.Jā prieks ka cilvēki sarosās dara ko labu un patīkamu.Bet vairāk jau sliecot domāt par to ko pats labu esmu izdarījis un ko varētu izdarīt.

ģimene ir vērtība un kā nu bez senčiem...

Lai kur eimu, Dieva vārdu man vajaga mutē ( nav citāts, bet ienāca prātā Oliņiete, nezin kāpēc ).

Dzīves vētība nav biezs maks, bet sāta sajūta no tā, cik ir tai maciņā ar savu centīgu darbu sagādāts, kā arī gandarījums par paveikto. Tas, ka vari darīt to, kas patīk, padodas, ko proti, kur sevi vēl attītīt un pamācīt arī citus. Kapā līdzi jau nepaņemsi ne zeltu, ne savas amata prasmes, bet tās paliek nākamajiem, kam jādzīvo, paliek tiem, kurus mīlam. Tādad dzīves jēga - atstāt pēc sevis labas atmiņas-piemiņas viem, kas mūs pazinuši. ..vēl jau dzīvošu... tā sērīgi sanāca...