Daudzu pamatoti nīstais un apsmietais televizors arī man nav ikdiena mīļš, jo vismaz Latvijas TV -- ikdienā un pārsvarā-- pozitīvas emocijas nerada. Tomēr TV izmantoju kā informācijas uztveršanas veidu, -- televizoru, ja neesmu sameklējis sev tuvos Discovery, Animal planet, National Geographic, klausos, -- ekrāns parasti aiz muguras, pietiek ar skaņu. Ja skaņa/dzirdētais ieinteresēs, nebūšu slinks pagriezīšos.

Tomēr arī par Latviju gribas pozitīvu ziņu un izjūtu, -- ja pat neklausīsies vēlā brīvā vakarā, ņigigā nezināšu.
Ne tikai pozitīvi pārsteidza, -- pat pozitīvi uzladēja! -- vakarvakara... TV7 Gada sporta balvu pasniegšanas tiešraide no Splendid Palace kinoteātra...

Drošības labad precizēšu, ka tur bija maz sporta.

Iespējams, lielākais pārsteigums bija tieši... nenospēlējamu cilvēcisko attiecību -- izpausmju, emociju -- nenoslēpjams šovs.

Visvairāk gandarīja... Ineta Radēviča dialogā ar Dāvidu Ernštreitu.

Protams, katram savi -- gadijuma, improvizācijas -- pozitīvo emociju varianti.

cik nu gadās, loģistiski, visas ārpus paša mājām, jo savu māju man nav

Man šogad daudz pozitīvu emociju. Gan mājās, gan ārpus. Darbā ar kolēģiem jauka diena vakar izvērtās, kam kā punkts uz i bija Siliņa diska atvēršanas/prezentācijas pasākums. Par mājām - pietiks, ka pateikšu - ir lieliski...

man visskumjaakie ... visaas plaknees.ciinies, kaa gribi, pats sevi neapmaaniisi..

Pozitīvi...
Esmu pie savējiem. Laukos...
Aizsnidzis mežs. Koki nolīkuši zem ledus un sniega kārtas. Daži līdz zemei, daži smagumu nav izturējuši...
Bridiens uz mežu pēc eglītes- sniegs līdz ceļiem... Varbūt- ne pēc vissmukākās, bet pēc MŪSĒJĀS...

Sniega eņģeļi sniegā... Kā jau šim laikam pienākas. Sārti vaigi... Sals, kas nedaudz kniebj vaigos...

Tv, ... laikam jau nē...

Es pa mājām ar savu ģimeni, mammu un bērniem , un kaķi Visi pozitīvi, jauki noskaņoti, dāvanas sasainotas, saliktas zem eglītes un gaida tikai pantiņu skaitītajus. Nu skaisti!

man kā Vasaraiņai - viss īstais un patiesais ir tur... mežā!

... egles nav... un svētku nebūs... un nevar nemaz būt.
Bet ir cerības... ka reiz atkal būs!
Vismaz gribas šo gadu beigt ar cerību, klusu cerību.

Te visiem pamatā pozitīvas!!!
A es atkal jūtos kā aizkaitināts mežakuilis.
Vot "izkauties" derētu

negaidīti pozitīvas man ārpus mājām- kā jau vienmēr- gan šajās dienās, gan citās dienās ir- sievietes! :) No viņām man skaistākās dāvanas un siltākās paijas :) Bez sievietēm dzīve man būtu kā taurenim rudenī, bez sievietēm sirc nejustu prieka un acis nemirdzētu :) ..Ziemassvētku tosts par sievietēm! :-) Priekā! :-)