beeduci... a kaa TU zini???...

Šodien gribot negribot bij jāiekrīt atmiņās. Izgāju ielās un satiku klasesbiedreni ar kuru kopīgi beidzām 8. klasi un vairāk nebijām redzējušās. Tātad kādus 42 gadus. Un momentā viena otra atpazinām un varējām teikt - Tu gan neesi neko izmainījusies. Lūk, tas arī silda sirdi.
Un te nu arī saruna diezgan ieilga un - cepuri nost viņas vīra priekšā - kurš šo pārbaudījumu - gaidīšanu, kamēr izrunājāmies- izturēja
Bet tā - man patīk apģērba krāsainība - protams saskaņota. Gan pašai gan citiem.Tā lai ir acij kur aizķerties.
Arī pati šajā pelēcīgajā rudens laikā biežāk pastāvu pie spoguļa. Vasaras iedegums ir pārgājis un solārijus īpaši neatzistu.
Bet spogulī skatos ne jau lai biezā kārtā krāmētu pūderkrēmu - vienkārši, lai šo to pielabotu.Kas vasarā iedeguma dēļ nav tik būtiski.
Pirtī diezko nesildos, un ja, tad uz pēdējā pakāpiena.Laikam jau ziemeļniece no "matu galiņiem līdz papēžiem".
Vēl silda laba grāmata, interesantas sarunas un vēl daudz kas... visu jau nepieminēsi.
Ak jā, un patiesi mani iepriecina šajā laikā dažādi saldumi/ tas nekas, ka manam dakterim ir iebildumi- dzīvo tak vienreiz. /

Uguns krāsniņā, uz krāsniņas, lai visu laiku siltumā aplieta liela krūze ingvera un cidoniju tējas, jauks romāns, laba mūzika vai filma.
apģērbā - sarkans mētelītis, koši sarkani gumijas zābaki ;-))

Ak, jā- vēl man šādos tumšos rudens vakaros patiktos ierušināties spilvenos un segās, sadegt sveces, malkot sarkanvīnu un forši pļāpāties ar jaukiem cilvēkiem- vienalga- vīrietis, sieviete, viens, divi vai vairāki...
Un vēl es domāju par to, ka jāiztur vēl tikai nedaudz vairāk par mēnesi- nu- līdz ziemas saulgriežiem, kad saules ceļš sāks vest uz gaisms un siltuma pusi...

pienene

... galva sarkana beretīte :))

tumšos vakaros man patīk zīmēt... ar dzeltenām, oranžām, zaļām krāsām.

Es, godīgi sakot, par šo tumšo gadalaiku īpaši neiespringstu, nekādus gaismas veicināšanas pasākumus neorganizēju, un manu omas mundrumu un noskaņas omulību tas neiespaido. Nav man ne dzeltenu zeķīšu, ne sarkanu gumijnieku :)))

.. ...

Mani gan iespaido šis tumšais un drūmais laiks.
Esmu izteikts gaisams un siltuma cilvēks. Grūti tagad.


Lasīju padomu, ka tiem, kas grūti šo laiku pacieš, mājās vajag saskrūvēt spožās lampas, kuru spektrs ir līdzīgs dabiskās gaismas spektram. Šādu fotonu ietekme uz cilvēka organismu esot visnotaļ pozitīva...

Bet, ja godīgi, vislabprātāk novembri, decembi, janvātri un februāri pavadītu pavisam citos platuma grādos. Uz pusi mazākos.

Man patika doma par dzeltenām pirkstiņzeķēm

... tikko uznāk tumsa - tā migā iekšā un gaidu gaismu...

mani neiespaido rudens peleekums..driizaak ziemas aukstums, ja nesalst un nekriit sniegs, tad viss ir kaartiibaa .:)