Uh, garshiigaa Laacju rupmaize, kuru varu nopirkt bodee pie polja, ne reizi vien ir likusi maniem zobiem taa klaipa galinjaa iekosties, un tad nav no svara, kur es tanii briidii atrodos- uz ielas, autonjaa vai arii savas maajas kaapnju telpaa, taas maizes smarzja vilina izbaudiit garshu!
Un tagad izlasot Khe rakstiito, es tik varu iedomaaties, kaa kaads neshpetns meitietis redzot mani ar maizes donu mutee uz ielas, ir sadomaajis mani zjeelot par nebaudiitiem cepumiem, kurus esmu ateedusies liidz pat nelabai duushai... bet to maiziiti nav iespeejams ateesties nekad.