... es ar tam piekriitu, ka cilveeks savu iisto dabu paraada dzeerumaa... un, tas domu grauds-taas praatiigaas tantes, arii muusu pusee topaa... ..un... reti, kad jaadzirda, pashi jau paalii... ta ir kaa ir... paveero, uzsmaidi... un met plinti kruumos... .

Nepiekrītu par īsto dabu dzērumā.

Un kāda ir alkoholiķa īstā daba?

Ir pietiekami daudz nedzērāju. Un katram sava daba ir tik un tā. Man kaut kā nesimpatizē tas piedzirdīšanas moments. Lēta izklaide. Pfū.

Piedzirdīšana -- lai "atraisitu"-- iedarbojas vienigi uz personāžiem ar pāvaju/pa-psihopātisku nervu sistēmu un nekauņām, labu audzināšanu garam palaidušiem. Kā paņēmiens -- visai zemisks, noteikti neasprātigs.

Tas padoms par piedzirdīšanu ir sens- no vevecmā’miņu laikiem. Gribi precēt, vispirms piedzirdi to vīrieti, tad paskaties, vai vari izturēt. Vairāk gan tas attiecas uz agresiju- ir vai nav.

vasara!

Kur ir teikts alkoholiķis?
Paskaties uz "M"ūsu Saemas deputātiņiem
Tak pareiķini, cik viņi izrij~4 gadu garumā ... (nu varbūt tagad kas ir mainījies-nezinu)
Stress?! Varbūt
Un viens bars no viņiem dienā izdzer tos 100 gr.

Nu- tas domāts tādā kontekstā, ka nevar šo padomu pielietot visās dzīves situācijās.
Jo cilvēks no cilvēka atšķirās.
Pati zinu, ka, ja iedzeru par daudz, varu sarunāt tādas lietas, kuras nav reālas. sastāstīt pasakas, tāpēc manu īsto dabu arī, piemēram, pēc šīs metodes noteikt nevarēs...

ehh
Visi mēs esam cilvēki.
Bet man patīk, ja sievišķi uz aizgājušo māk paskatīties ar smaidu
Nu bija, bija...
Bet dzīve turpinās.