izklausās kā dzīvs piemērs tam, ka Junona aizmuka kā būtu apgrābstīta..- vai arī pati sajutās, ka ir nepiedienīgi nogrābstījusies ... labi ka virtuāli :))

Apgramstīšana pret otra gribu gan drīzāk varētu tikt definēta pavisam savādāk bet par to kautrīgumu... nu nav man gadījies dzīvē tādus patiesi kautrīgus vīriešus satikt ...
Bet minētais piemērs par to, ka kautrīgums varētu būt attiecībā uz pieskārieniem... ja abiem ir patiesas simpātijas vienam pret otu, tad nedomāju, ka tiešām varētu tapt kas tāds izdarīts pieskaroties, kas otram varētu izraisīt klaju nepatiku... pieskārienu spēle kā otra ķermeņa izpētes ceļojums ir abpusēji patīkams un aizraujošs piedzīvojums... kaut kā tā man šķiet.
Runājot par diskusijas dalībnieku vecumu... visiem mums ir bijis savulaik gan 20, gan arī vairāk gadu un jaunība nenozīmē to, ka neko nesaprotam... ir protams uztveres atšķirības starp paaudzēm, bet tas vairāk tomēr saistīts ar pieredzes (pozitīvās un negatīvās) bagāžas lielumu, tālāk izstrādātā cinisma apmēriem un prāta neelastību, kas diemžēl visiem ar gadiem pieaug . Jo mums šķiet, ka zinam visu labāk utt un tā joprojām.

Hi hi. Man aizstāve uzradās. Jūtos glaimots.
Protams, pieskārieni, skūpsti kautrību aizdzen. Man vajag 2-3 tikšanās, lai es pilnībā pārstātu kautrēties no sievietes. Bet vai tas ir tik ļoti slikti? Jā, reizēm tas mani tracina, bet patiesībā man patīk, ka esmu tāds. Kautrība kaut kādā mērā palīdz savaldīt sevi. Ja man patīk kāda, es vēlos tuvoties tikai viņai, jo zinu, ka komunicēt ar viņu man vairs nav problēmas un nav ne mazākās vēlmes meklēt citu, jo tad atkal viss jāsāk no sākuma. Droši vien no malas tas izklausās stulbi, bet mani tas apmierina.

... reizēm ir neiespējami izdzert tik daudz, lai pati doma vien, par daža indivīda apgramstīšanu, rastos... un pasarg Dies, vēl pret pašas gribu!!!...

.. vai, tad tik daudz jaadzer, lai domas rastos.. .kuras skaidraa praataa nav pieljaujamas...

... ja pretim stāv feina nāriņa, tad - "tik viena doma prātā man"...
... bet ja baismīKs purva vellC???!!!... tad tā doma ir - kurā kokā uzmukt!!!... un tad i spainis šņabja nelīdzēs...

..un... tai baismiiKajai purva vellCenei garaam paiet, mieriigu praatu nevar -jaamuuk kokaa???

..es ta domaaju, kaapeec viirieshi taa nodzeras!??...
re, lai paveiktu to, ko skaidraa praataa nespeej... ..tiktu pie <karotaa>... l

... kokā tomēr drošāk... vismaz neliks grābstīt...

... a tur tikai sievietes vien vainīgas... ja smukumu uztur, tad i dzert nevajag, viss notiksies... a kam slinkums vai tizlums neļauj kokos mukt, tam nekas ciC neatliek kā iespirtot iekšas...

Nu gan... ja nepatīk, tad taču var vienkārši pagriezties un aiziet prom... nekad neesmu mēģinājusi piedzerties lai spētu apgrābāt kādu sev nepatīkamu

... šie pēdējie manis prātojumi bij dēļ šī Junonas teikuma


... viņa gribēja (redzēt) es nē (grābstīt)

Barsiņ, Tu nesaprati, bet tas nekas, visi jau nav vienādi ar prātiņu svētīti :)))

Junon, a tas nekas, neķer kreņķi, tavos gados tas ir normāli - ja kas Tev pietrūkst, ar ko nejūties svētīta, tad gan jau kkas ciC labs varbūt Tevī atrodas, ja tā pavairāk pameklē...

Nu šausmīgi asprātīgi, pasmiesimies visi kopā :)))

... es jau neko... tik palīdzēt Tev gribēju... ja ne kā citādi, tad vismaz ar draudzīgu padomu, lai sirCmiers Tevī ienāk...

Par manu sirdsmieru vari neuztraukties, un kam manī jāienāk, tas arī ienāks, bez Tavas palīdzības )))

... tas labi, ka vismaz kaut kas Tev beidzot ir kārtībā... jauku dienu...

I ko tādu nepadalījuši...
Vai varam atgriezties pie tēmas?

Varam, Versij, varam :) Akurtāiņ par tēmu - Barsiņš tik kautrīgs, ka citādi sev uzmanību neprot pievērst :)))