Pēc pagātnes rēgiem/uzstādijumiem, ķīmijas/

beeda-
/aplausi/

Kāds tur sakars ar pagātnes rēgiem?Un kads ar aplausiem?Nezinu, te laikam tikai cittautiesi atrodas nez kādā valodā būtu jāraksta ja latviski nesaprot???

Acis, sejas vaibsti, kustību raksturs, attiecibas ar egoismu -- apģēŗbā, apavos, rotās, smaržās, balss tembrs, vārdu krājums/leksikas raksturs: lielāko daļu no tā var diezgan precizi pavērot pirmajā pusminūtē.

koptēla! bet ir izņēmumi ko savādāk izvērtē... Bēduci es visu redzu :D :D

ai, es vispār cilvēkus nevērtēju redzot pirmo reizi... ;o( Ja godīgi, tad es pat viņiem pirmo reizi acīs neskatos, kaut kā neērti, liekas, ka tas viņus varētu aizvainot. Tāpēc jau arī vēlāk, nevaru aprakstīt, kāds izskatās, kur nu atpazīt. Tur laikam kādai īpašai harismai jābūt, lai rastos interese. Pārējās nianses neliekās vērtīgas. Nē nu vēlāk protams, to visu var atklāt un uzņemt, ka patīkamu pārsteigumu. Bet es droši zinu, kas mani nespēj "valdzināt"- ja man nepatīk, kā cilvēks smaržo( par smaržām neiet runa, vairāk par tādu īpašu vīrieša smaržu, to grūtui paskaidrot), ja es nejūtu interesi, ja kave un ja melo,

Par nevērtēšanu piekrītu Tāpatvien. Kāpēc man būtu jāvērtē pirmoreiz ieraugot ? Protams, ja man ar šo cilvēku kaut kādu iemeslu dēļ jāpavada laiks kopā, tad svarīgs ir cilvēka stils- apģērbs, žesti, vienkāršība ( antonīms teatrālismam ).

esmu dzirdējis šādu frāzi novērtējot cilvēku - kāds jauns, patīkams cilvēks - ko dod to dzer, ko dod to dzer!!!... arī vērtējums!

Kakeniit77, es ar nesaprotu, ko tieshi veeleejies uzzinaat ar savu topika jautaajumu? konkretizee, luudzu, kur satikts? un varbuut kaapeec tur iets?

Hmmm, ... reizeem satiekot pirmoreiz, ..gribaas aatri beegt un labi sleepties :)D

[vērtē pēc tā, kā runā, ko runā, cik vārdus var aizstāt ar *****]

ir 101 kritērijs... tas atkarīgs no tā kur satieku un kāpēc? Dakteri vērtēju pēc tā kā viņš prot palīdzēt, režisoru pēc filmas vai lugas, aktieri pēc tēlojuma... visi viņi ir cilvēki...

un kāpēc jāvērtē? Vai vērtēšana izpaužas "zieģeļu" salikšanā uz pierēm pē principa der - neder/labs-slikts/smuks-nesmuks/iekāroju-neiekāroju?
Vai nav tā, ka objektīvāku skatu par cilvēku iegūstam, novērojot, kas notiek mūsos pašos otra cilvēka tuvumā? Vienkāši vērojot sevi, otru, situācijas... vai nav tā, ka tā vislabāk izbēgt no vecajiem "rēgiem" un "rāmīšiem"?

te no veciem rāmīšiem rēgiem nekādi neizbēgt.tie mīsies ar pusveciem, jauniem-ņigu ņegu
vērot sevi, tas notiek automātiski, pat ’mums’neprasot
pirmkārt jau ķīmiskie rēgi pastastīs, kas dirn pretīm

es runāju par apzinātu vērošanu, beed, nevis neapzinātu... arī apzinātu attiekšanos no rāmīšiem un rēgiem... jā, viegli nav, bet objektivitāte ticamāka, ja pēc katra vaibsta spriedumu nepasludina:)))

A kapēc apzināti jāvēro/ tikko satikts lopiņš/??
Apzināti sāksim vērot, kad satiktenis, neapzināti, ar kaut ko, pievērsīs uzmanību

tāpēc, ka vērojot iespējams saglabāt mieru, bet tiklīdz izsprūk spriedums, tā emocijas pa gaisu:))))
šodien nofiksēju - kamēr tikai vēroju, kā kasiere meklēja svītru kodu burkām, iesaistot otru, cilājot kases aparātu un vēl nez ko, bija miers... tiklīdz noskaidrojās, ka šodien burkas nepārdod pa vienai, bet pakās, domās iespruka spriedums: "stulbs mārketings!" - un laukā izspruka nez kur radušās emocijas: " es tak neesmu fabrika!" ...

Bezsprieduma vērojums! tas ir akls vērojums, tas nemaz nav vērojums

Vai tu vērtē, kā jūra viļņus veļ, kā kaija spārnos ceļas, kā smiltis zem pēdām iegrimst un apņem tās? Kā mākoņi slīd pāri, mainot veidolus, kā saule grimst jūrā?

No kādas/es atvainojos /dupas, Tu izrāvi vārdu >vērtē?? ko tas te dara?
mēs kādu laiku, jau par ko citu rumulējamies