"Nopērc mašīnu un brauc!" bija reiz mana exvīra izspļauts teksts, kad mēs ar bērniem(pilna mašīna) braucām... Toreiz nodomāju, ka baigi ciniski, tomēr ar laiku sapratu, ka liela taisnība. Atceraties gadījumu ar sievieti, kuru nomušīja, jo tumšā, lietainā laikā paņēma pusaudzi... Naktī vairs sen neņemu savā autiņā nevienu. Kaut gan, iespējams, ka tieši tad kādam visvairāk vajag. Tas nav vis gluži viennozīmīgi. Agrāk ļoti bieži ņēmu studentus, pašas bērni reizēm tā braukāja. Nekad neesmu ņirgājusies vai rādījusi kaut kādas zīmes, bet nu... tādu noaugušu vīrieti, skūtu galvu, iespējams, nebūtu šoddien ņēmusi...
Neņem ļaunā.
Pati nekad nepaļaujos uz stopiem, drīzāk sarunāju kādu, kurš var aizvest.