rraganiņa - piekrītu.
Liktenīgās ir, parasti, Harizmātiskas, pašpietiekamas, un kuces (domāts pozitīvā nozīmē) pēc būtības.
Un reāli - sastopot tādu Sievieti - kājas saļimst, jo viņa atļaujas darīt to, ko Grib. A parasti cilvēciņi to neatļaujas. Tapēc ir šis vājprātīgais valdzinājums.
Un vēl - tādas Liktenīgās nekad sevi neatklāj kādam. Mūžīgie Noslēpumi. Un visu mūžu var būt vēlme tos atkost.
Un tāpēc viņām tiek piedots - ja ir pavirša pret citu vēlmēm.
Un ja Liktenīgā sieviete Tev uzsmaida - tad liekas, ka paradīzes vārti atveras:))))

vilksvilks
A vidusceļa starp pirmo un otro izteiciena daļu nav??   

Vidusceļš? Pasarg dies` nokļūt starp diviem šādiem dzirnakmeņiem!

a,dieniņās labi ,ka dzīvoju mežā ... citādi ,būtu kādam liktenigā,pēc creamblud rakstītā...          

es te to jeedzienu kaa likteniigaa apdomaaju no cita skatu punkta... diez kas tad tieshaam ir likteniigaa? Vai taa, kas viirieshus izmanto savaam vajadziibaam un peec tam samin gan vinjus, gan vinju paslepnumu... vai arii likteniigaa ir taa, kas katram sava un kas ljauj savam viirietim, vai pareizaak - kopaa ar savu viirieti izveido stipru komandu, kas vienmeer to atbalsta utt...

Man jau šķiet, ka liktenīgā var būt gan pozitīvā sieviete , gan negatīvā... bet esmu pārliecināta, ka pie liktenīgajām nepierod.

Vai arī pierod tā, ka viņas zaudēšanas gadījumā vairs neko citu pieņemt nevar.

Labi, loģiski, solīdi, Azkabana! Par komandu! Es būtu uzmanīgs ar atbalstu vienīgi sievietei, -- komanda strādā kopīgi, atbalstot vienam otru pārmaiņus, pēc vajadzības... :)

... nu tad -liktenīgās nepadodās pieradināšanai, tā laikam pareizāk.

... kāpēc kādu jāpieradina? Var jau būt atbildīgi arī bez pieradināšanas :))

=> dina
Arī tā var, bet..man pareizas šķiet arī tie iepriekšējie definējumi, jo... nu acīmredzot attiecībā uz šo tēmu tādu nepareizu vispār nepastāv.   

Agrāk vai vēlāk pierašanas process attiecībās vienalga iezogās, varbūt, ka kāds arī ir tik gudrs , lai pastāvīgās attiecībās spētu laicīgi to pamanīt, ... bet ar liktenīgajiem tas pavisam noteikti nenotiek.

Tad sanāk, ka liktenīīgai sievietei nevar būt ilgstošas pastāvīgas attiecības ar 1 vīrieti?
Piem., sieva vīram ir liktenīgā sieviete, bet kopā viņi dzīvo 20 gadus, kuros - ņem kā gribi, pieradums izveidojas... Gribat teikt, ka tā nevar būt???

varbūt, Dzimumzīmīte...

jeezinj... nu bet varbuut likteniigaa sieviete viirietim neapniij pat peec 10 un 20 gadiem... to nevar pieljaut vai iedomaaties?
mani drusku kaitina tas, ka tiek uzskatiits, ka visas ilgstoshaas attieciibas liidzi nes apniciibu, rutiinu un garlaiciibu... es teiktu, ka ne jau attieciibas taadu nes, bet gan pashi cilveeki paliek taadi, ja palaizhas...

ir smagi ,ka zini ka viņš nevar bez tās sievietes dzīvot... pieradums ,pienākums lauž tās liktenīgās... jo vai uz cita sāpēm var veidot jaunas attiecības...

Pieradums un apnikums nav viens un tas pats!
Tie , kas pēc 10-20-30 gadiem saka, ka viens vai otrs ir liktenīgais- ir īpaši gadījumi... bet cik tādu ir (diemžēl)   

kā ,Baltezera draudzes mācītājs teica... mīlestība ilgst 3 gadus... bet pēc tam viss jūsu rokās...

domāju ,lai par tiem ilgi nodzīvotiem gadiem varētu spriest tie ,kas tos nodzīvojuši...

Es gan vairāk nosliecos domāt, ka liktenīgā sieviete ir kā spoža gaisma- pēkšņi, spilgti,dziļi un atmiņā uz visu mūžu... bet ne visam mūžam.