pa manam draņķīgs skolotājs mācītu rēķināt tā:
S = v x t; gabals, ko nolido muša līdz tam, kad pirmoreiz sastop pretī braucošu vilcienu, apzīmējam ar S1 ceļa garumu līdz pirmoreiz vilciena satuikšanai, ar t1 laiku, kurš pagāja līdz tam, ka muša pirmoreiz satika pretī braucošu vilcienu; S1=vm x t1; t1 = S : (vm + v1), značit S1 = vm x S/(vm + v1) = S vm (1 + v1/vm)
S2 = S1 mīnuss gabals, kuru nobrauca 1. vilciens, kamēr muša aizlidoja līdz pretī braucošajam 2. vilcienam mīnuss gabals, kuru nobrauca 1. vilciens, kamēr muša atlidoja atpakaļ līdz 1., nu jau pretī braucošajam vilcienam.
gabals, kuru nobrauca 1. vilciens, kamēr muša aizlidoja līdz pretī braucošajam 2. vilcienam ir v1 x t1, kur t1 = S : (vm + v1), značit v1 x S : (vm + v1) = S x v1 : (vm + v1) = S : (1 + vm:v1).
gabals, kuru nobrauca 1. vilciens, kamēr muša atlidoja atpakaļ līdz 1., nu jau pretī braucošajam vilcienam ir vm x t3, kur t3 = S’:(vm + v1), kur S’ ir attālums no mušas līdz 1. vilcienam brīdī, kad viņa tikko sastapusi pretī braucošo 2. vilcienu, apgriežas, lai lidotu atkal pretī pirmajam. Tas ir S2 mīnuss gabals, kuru nobrauca 1. vilciens, kamēr muša atlidoja atpakaļ līdz 1., nu jau pretī braucošajam vilcienam. Ceru, ka nenojaucu indeksus, bet karroče vispārīgā veidā ātri un uzskatāmi uzrakstīt pagrūti a muša ta ar katru reizi biežāk maina virzienu un ar katru reizi īsākus gabalus lido, rakstam rindu S1; S2; S3 ... Sk; Sk+1 ... Sn-1; Sn, rēķinam locekļu summu Σ∑ = S1 + S2 + S3 + ... S k + S k+1 ... + Sn-1 + Sn, kur n1=0 un n pēdējais – oi, sūdi vagā, pēdējais ∞, atduramies pret Zenona (te es nedomāju Žaņa Indrikova tēvu, kurš rāvās par policijas priekšnieku, bet sengrieķu fizolopu Zenonu! – red. piez.) 1. (?) postulātu, značit bez noteiktā ∫-ļa no funkcijas Sn = f (n), no n = 0 līdz n = ∞ nekādi. a ∫-ļiem viena liela nelaime – pirms ar tiem sākt niekoties, jāzina diferenciāļi un vēlams diferenciālvienādojumi – man 1. videnē ar fizikas un matemātikas novirzēm shit’o sāka mācīt 9. klasē, bet parastajien darbaļaudīm tikai augstajā skolā, saprotams, ne fizolopiem, filologiem, ģeogrāfiem un vēsturniekiem. tagad droši vien 5. vai 6. klasē māca, bet nu nekādi ne 2. vai 3. klasē.
značit draņķīgs skolotājs mācītu rēķināt shit’tā tādēļ, ka citādi nejaudātu vai tādēļ, ka tāds cilvēks – izvēlējies skolotāja darbu, lai vismaz bērniem atriebtos par savu grūto bērnību. labs skolotājs ne mācītu shit’ā rēķināt, bet parādītu, ka shit’tā var provēt (gan ne pats, kā es šeit, bet atsaucoties uz ierosinājumiem!) tādēļ, lai pajautātu to, ko drīz jautāšu. kā teica Billijs Sarojans - «hallo, out there!»? Nu, diezgan brīvi tulkojot, krieviski gandrīz kā aņukā, kurā nugursomu nopākstoja: «эй, есть здесь кто-нибудь?»! saprotams, uzskaitveži, grāmatsveži un skolotāji var izlikties, ka neko, bet tad nu jautāju: «vai nav labāka doma»?
0
0