Neviens nevienam tak neliek mocīties???

nu mīlīt-svētku dienā, Tu esi "paņēmusi visu cilvēci priekšā" ar visām parpalām
cerēsim ka vietējiem palagu meistariem arī brīvdienās tarkšķis neturas ciet, un tie tūlīt sāks apgaismot

... putni un dzīvnieki neiemīlas.Tikai cilvēkiem ir dota spēja mīlēt.Instinktu vadīti cilvēki arī pārvēršas par dzīvniekiem.

Oj kā liek mocīties egoisms... manta, kas kopīgi dalāma, divi cilvēki, kas dzīvo komunālā virtuvē, jo abiem bail... un te tautā... izpaužas un meklē piedzīvojumus. vot tas, manuprāt, nav godīgi:)

es neizin forši but miļakajai..nekādu moku, zupas grāpju, kreditu, problēmu ar bērnu audzināšanu..nu varbūt svētkos(oficialajos) šad tad mazliet sērigi..
bet toties pēc tam

Tak ir jābūt drosmei... un jābūt godīgumam gan pret ģimeni, gan pret sabiedrību. A tā - zeļ un plaukst dubultā morāle, kā tai filmā "Osenij romans".

Bet kāda Tev daļa, kā dzīvo citi? Ikviens izvēlas savu dzīves modeli un nevienam par to nebūtu jābūt nekādai daļai. Mani absolūti neuztrauc kā dzīvo cilvēki, kurus es nepazīstu, un arī pazīstamo dzīvē nebāžu savu degunu.

Anksunamuna, kur Tu esi redzējusi laimīgu mīļāko? Tās ir nelaimīgas sievietes, kas māna sevi ar ilūziju, ka viņa ir labāka par sievu. ja nebūtu šitādu mīļāko - arī večiem būtu grūti šaut pa kreisi.

tāda morale pastāv kopš kopš seniem laikiem..neka jauna..un nekas jau nemainisies..
parunāt jau var...

dallasa, kas Tev tie par stereotipiem..ja kas es vispar nekad neinteresjos kādas sievas ir maniem miļakajiem..
un nesacenšos..
katram sava loma

Var jau būt meitenes, var jau būt, tas tikai liecina, ka gribat būt laimīgas... kaut tikai pa starpbrīžiem starp darbu un sievu:)

Ja vecas filmas saskatās, tad ar ir ilūzijas... reizēm tās mēdz sabrukt.

Tu mani arī pie tām meitenēm pieskaitīji? Kļūdiņa, mīļā, es esmu precējusies jau 33 gadus. A par pārējo nevienam nav nekādas daļas

vel viens stereotips..ka laimigs var būt tikai esot kopā katru dienu..
laimigs vispar var būt tāpat vien bez iemesla..
un ari tad ja neviena nav..
it seviški, ja kopa būšana nomocijusi

es te nesen aprunajos ar 8 bērnu mammmu, nu jau visi ir pieauguši, pašiem savi bērni..
nu tad tā sieviete man sacija, ka vislabak vinja jūtas kad neviena nav..
nevienu ciemos negaida, mazbērnus neauklē..
vinjai viss lidz kaklam..grib mieru..
VIENA ...

Junona. Es Tevi nekur nepieskaitīju, Tu pati pieskaitījies, jo tēma acīmredzot Tevi uzrunāja, bet nekā personīga. Tu esi laimīga visus 33 gadus, ja tā - apsveicu. Es tikai saku, ka pēc padsmit gadiem cilvēki visumā ir izsmēluši savu attiecību kapacitāti.
Anksunamuna. Piekrītu, lai būtu laimīgs nav vajadzīgs iemesls. Kā saka Omārs Haijams "Labāk būt badā nekā ēst to, kas pagadās, Labāk būt vienam nekā dzīvot ar ko pagadās"Citāts tuvu tekstam

Citāts smuks. Bet ģimeni kopā jau nesatur tikai intīmais.

Ko nozīmē - tēma uzrunāja? Ja man ir ko teikt, tad es pasaku. Un ko man tagad pēc 33 gadiem skriet meklēt jaunu vīru? Zini, pat ja kaisle pazūd, paliek cieņa pret to cilvēku, kurš ir manu bērnu tēvs un ar kuru kopā man joprojām ir interesanti. Tas ir pilnīgi loģiski un dabiski, ka pat pēc 15, kur nu vēl 33 gadiem, mīlestība nevar būt tāda pati, kāda tā bija 20 gadu vecumā. No vilka bēgot, var lācim uzskriet Man ir labi tā, kā ir, es esmu tā pieradusi, ka tad, kad guļu kaut kur viesnīcā, man ir diskomforts, jo blakus neviens nekrāc Bet izdaiļot savu dzīvi, iepriecināt sevi un dabūt visu to, ko nu man kurā brīdī gribas, es varu arī nešķiroties no vīra

Nepiekrītu, ka pēc padsmit gadiem attiecībās cilvēki sevi izsmeļ... ir pašam jārūpējas, jākopj, jāizkopj, jālolo utt., un tad viss būs...

Es aizstāvu sievietes šeit, kuras uzrunā vīrieši - gadījuma sakaru meklētāji, ja mums būs solidaritāte, tad es domāju, ka gan sievas, gan mīļķās atradīs kopsaucēju. Kā saka Dievs - {"esi karsts vai auksts, bet redenu spļauju ārā". Gan kā sieva, gan kā mīļķākā saku - esi Tu pati, NEPADODIES