par lāci... nekas nevar būt brīvā dabā bīstamāks, kā puspiejaucēts liels plēsīgais dzīvnieks, kurš nebaidās no cilvēkiem, un kuram cilvēks nav autoritāte... izslēdzot no pārdomām sadaļu par to, kā viņa tika ārā gan pirmo reizi, gan tagad, pastāvēja tikai 2 varianti - vai nu iemidzināt un aizvest uz zoo, jebšu izdarīt to, ko izdarīja... izdarīja vieglāko un mazāk bīstamo... ja kādam ir bijusi iespēja turēt rokā ieroci ar iemidzināmām zālēm lietošanas nepieciešamībai, tad viņš publiski var pastāstīt tehniski kā to lietot, es lietojis neesmu, taču zinu, ka šāviena attālums ir aptuveni 20 - 30 metri, un trāpot šo šāviņu, dzīvnieks nenokrīt stāvus aizmidzis... viņam ir laiks panākt pāridarītāju un izdarīt visu ko viņš tik vēlas... personīgi esmu redzējis lāča starta ātrumu pēc šāviena... tas ir mīts, ka lācītis ir mīksts un pūkains dzīvnieciņš... šis stāstiņš ir tiem, kas atrodas pasaku valstībā par lāčukiem un brīvību...
UBE... ja kādu saplēstu, peripētijas par šo nerimtos, vienkārši gultne būtu citādāka...
a par to, ka kāds kaut kur izbrauc, kaut kur dzīvo - zivs meklē kur ir dziļāks, cilvēks kur labāk... nav ko nevienu lamāt, ja fiška nerubī... paši ļāvāties sev makaronus karināt uz ausīm, paši arī maksājiet ar ko nu katrs, cits ar īpašumiem, cits ar mītnes zemes nomaiņu... te jau dzīves filozofija pie vainas... ja iet runa par kredītiem un ar to saistītām lietām... nevajag domāt, ka līzingā pirkts auto, hipo dzīvoklis vai ieķīlāts kredītam mājoklis pieder Jums... tas pieder tam, kas par to ir maksājis, un abu pušu uzdevums ir šo pasākumu nomenedžēt līdz happy endam... un nnav ko žēloties, ka ends pienāk ātrāk kā paredzēts... nav izvērtēti riski
0
0