Esmu jaunībā padomju laikos, kad nebija vēl ģimenes, ar draugiem un draudzenēm pa restorāniem un nakts bāriem izvazājusies.
Liekas, viss, pietiek, šodien eju majās pēc darba gulēt, bet te kāds pēkšņi parauj- braucam, nolasījusies laba kompānija, nauda ir... !!!
Un tā man ir gadījies, ka trīs naktis pec kārtas nebiju gulējusi, ja nu kaut kur taksī pa ceļam nosnaudusies.Nebija laika gulēt, uzdzīve vilinaja.
Nu ta tacu ir uzdzīve?