Sen, sen, pirms kara, kad es vēl biju jauns...
Atcerējos. Tajos tālajos gados, kad es vēl interesējos par Tautas vīriešiem kā potenciāliem objektiem, sāka reiz vēstules rakstīt kāds kungs no Rīgas. Tā vārds pa vārdam, paiet laiks, viņš sataisās ciemos braukt. Nu labi, ja brauks, lai brauc. Bet vai es zinot kā iet vilcieni no Rīgas. Sen nav nācies, bet ok, es varu dabūt zināt, kā iet vilcieni no Rīgas. Bet jau aizdomīgāka. Tā un tā... braukšot uz staciju ar riteni tad vilcienā, tad atkal ar riteni... ( es jau kunkstu klusi aiz smiekliem ) Saku- varbūt nevajag to riteni, aizbraukšu uz staciju... Nē, nē, tā būšot gana ērti un labi...
Ej Tu nost! Es kā iedomājos to skatu... ierullē Versijai kavaliers pagalmā uz ričuka...