tā ir... reizēm gribas pamest... un izdarīt visu to, kas aprakstīts, taču, pēc apmēram 10 dienām, rakstura stingrības trūkuma dēļ, gribas kaut ar tiem pašiem stopiem atgriezties pie darba un omes vārītās putras(rupjmaizes)...

visu pamest var ja tas viss ir..ieskaitot naudu..lielu naudu..
lai ir par ko doties, pipet..un gulēt..

Saka: lats latu dzen. Tie, kas nostājušies uz pelnīšanas taciņas, lielākoties nespēj apstāties pat tad, kad naudas bankas kontā pietiktu bezbēdīgai dzīvei līdz sirmam vecumam plus vēl trim reinkarnācijām. Tomēr nu izskatās, ka šīs lietas ir mainījušās — cilvēki ir sākuši atcerēties, ka diennakts sastāv no astoņām stundām darba, astoņām stundām miega un astoņām stundām atpūtas. Kurš no mums pēdējo gadu laikā ir regulāri veltījis astoņas stundas miegam, nemaz nerunājot par atpūtu?! Un kāds ir rezultāts? Neirozes, nepārejošs stress, veselības problēmas — ak, nu paši taču visu labi zināt! Bet vai patiešām vienīgais veids, kā atbrīvoties no darbaholisma, ir visu pamest un aizbraukt? Nē, problēmu pārvietošana no vienas ģeogrāfiskas vietas uz otru tās neatrisina. Tie menedžeru pūļi, kas devušies uz Goa, ir "atrāvušies" pēc pilnas programmas — mēģinot aizmirst problēmas, kuras viņi nav spējuši atstāt mājās, dzimtenē, viņi pārpīpē jēgu, sajūk prātā un labākajā gadījumā nonāk kādā vietējā klosterī jeb ašramā, patērētāju vērtību skalu nomainot pret reliģiskām dogmām. Kur ir izeja? Kā, no vilka bēgot, neie- skriet lācim ķepās? Tu vari aizbraukt, bet vari arī nekustēt ne no vietas, vari aiziet no darba vai palikt uz pusslodzi, jā, vai arī zaudēt to — viena alga! Vari nolaisties "pa pieskari", bet pēc tam tev jāpieceļas — "daunšiftingam" seko "apšiftings" ("up" — augšup, "shift" — maiņa, novirze), citādi tam nav nozīmes.

http://www.nra.lv/articles/print.h...tm?id=19273

fuck-off-ings arī! man darba nav, bērni paaugušies, vot mamma un tas, ka naudas biļetei nav!

Enete- pienāk brīdis, kad balasts vairs neliekas tik būtisks. Vēl jo vairāk- dažreiz balasts ir tas, no kura gribas bēgt, no mantām, noteikumiem utt.
Kad sadomāsit maukt- uzsvilpjat:))))

Jaunieši tā spēj..., varbūt ne visi, bet liela daļa.Sagrabina biļetei uz vienu galu, varbūt ielien vieglprātīgi sms kredītos, ir vieglprātīgi, bet paķer laimes sajūtu, sajūsmu, apbrīnu, pasaule ir vaļā, atver karti un izvēlies vietu, kur sameklēt laimi.

EGO pelēcis, jeb ierastais /punkts/

es varu ārkārt labi noorientēties ne savā vōnungā, iztikt bez savām parpalām, tak tomēr apskaužu tos cilvēkus, kuri var ar čumedānu vai somu aizbraukt, lai sāktu / turpinātu dzīvi citur. bet ja aizmirst par parpalām, kuras ne "specially" gādātas, bet ienākušās īpašumā un žēl pamest, jo "авось пригодится" un par tām, kuras, ja rocība atļauj, var jebkurā civilizētā zemē iegādāt tādas pašas vai labākas (manā gadījumā darba instrumentus fotōtechniku!), tad visa iedzīve saiet pāris terabaitu lielā ārējajā HDD! (Gaiļu Mārim sauklis rubrikai "mēbeles nabagiem" žurnālā "Liesma" bija "visa dzīve gultā, visa iedzīve kabatā" - šodien "visa iedzīve HDD, visa dzīve internātā!"!) man (nabadzības dēļ!) tāds ar ārējo barošanu, tak, ja piekrāt, nākamo varētu paņemt tādu elegantu, kā portsigāru, kurš barojās caur USB!

taadas domas jebkuram, ..dziivee gadaas, ..bet Enete labaak ar kaadu kopaa ar pleevi nosljuuc no paugura, ..moshk tavas dzidraas actinjas atveersiies..??!! :)DD

Visa sāls ir domāšanā. Vajag pašam sev noteikt mērķi, ka vēlies dzīvot kaut kur zem palmas un tad darīt visu nepieciešamo, lai to varētu realizēt. Šajā gadījumā vienkārša sapņošana rezultātu nenesīs. Un arī visādas problēmas, aka bagāža utt ir atrisināms jautājums, ja vien ir vēlme to risināt...

daunšiftingu par mērķi nenosaka. vnk pienāk dzīvē tāds brīdis (vai arī nepienāk, tikai liekas, ka tas ir pienācis) kad esi no visa pārsātinājies un tad vajag pavilkt strīpu un doties pilnīgi prom. vai arī dzīvē noticis kaut kas traģisks (reāli traģisks) arī tad prasās pilnībā nomainīt vidi/uzvedību/vērtības/domas

Jaunībā man tādas domas prātā nenāca, tagad gan, it kā jaunība sāktos tikai tagad. Bet ne jau visu pilnībā mainīt neatgriezeniski, tikai izrauties no ikdienas ar iespēju vēl tajā atgriezties... kad aptrūks naudas.

aizej uz veikalu līdz plkst. 22.00, paņem 7-us 0, 7-us un daunšiftings uz 3 dienām garantēts... pa lēto - nevajag ne aviobiļetes, ne kāsīšus... bet palmas komplektā ar baltajām pelītēm rādīsies...

nejauksim alkonautību ar daunšiftingu.

Ja nevari aizbraugt, uzsmēķē zālīti un aizlido

Man viens paziņa jokoja, ka Komunisms būšot tad, kad visi gulēs 6 rindās gar Melno jūru un smēķēs Havannā cigārus ...

skat. arī make-down!

... ja mantas un pienākumi spēj pārņemt vēlmi gulēt zem palmām, tātad nav pienācis ne vajadzīgais brīdis, ne vēlme, ne arī motivācija(ja pieņem, ka ar naudām nav problēmas)... slaidi spļaut var arī tepat-Latvijā...

Tas jau tāds Padomju cilvja sapnis, kaut reizi mūža dabūt labu ceļazīmi uz Dienvidu kurortu vai sanatoriju un pamatīgi "atpūsties" . Un šodien Dienā Zirnis joko - "jo sliktāk izskatās no kurorta atgriezies cilvēks - jo viņš labāk ir atpūties "

atpeld zaļa līdaciņa
izdzer manu konjaciņu
man domāt, arī © Zirnis

Zirnim pa reizei rodas tādi domu graudi, ka gribas avīzi sākt lasīt no tā mazā pleķīša pašā apakšā .Šodien arī otrs jociņš ir labs - visilgāk kalpo lietas, kuras aptītas ar zilo izolācijas lenti ...