dyna | 26.02.2012. - 10:53:01

... sievietes dzīvē vīrieši nāk un iet, bērni ir kopā ar mani, esmu viņiem, viņi man, neatkarīgi no tā, cik tālu viens no otra dzīvojam.

Nepierkrītu:)

Sievietes jau dažkārt pieļauj kļūdu, ka uzņemas visas rūpes par bērniem un vīriem-večiem tik vien atļauj kā galviņu noglaudīt .

Jā, merkur, sieviete viena nevar aizvietot gan māti, gan tēvu, tēva audzināšanai liela nozīme.Bet vīrieši nevienmēr paši grib ar to nodarboties, ir tādi, kam mazi bērni krīt uz nerviem un ar lielajiem pēc tam nemāk atrast kopīgu valodu.

Ir tikai divas lietas ko vīrietis nevar - dzemdēt un barot ar krūti . Bet kad tas ir noticis, nav nekādu šķēršļu ņemt dalību visos procesos ...

Satan, neapstrīdami, ka mans skatījums uz šo lietu noteikti arī nav tas pareizākais, bet tāds nu izskatās tas un tas ir tikai mans personiski, dzīves pieredzes izkārtots. Kā jau pirms tam komentos, tiku izteikusi varbūt to zelta vidusceļu, kurš ir meklējams senču pieredzē, kuru esmu palaidusi gar ausi.

Es gan uzskatu, ka savu ģimenes dzīvi katrs veido pats, neatkarīgi no kaut kādas mistiskas senču pieredzes. Dažādas paaudzes, citi laiki, citas vērtības. Vecmāmiņās un mammās, protams, vajag ieklausīties, bet uztvert to kā aksiomu, nu nezinu... Es, piemēram, savu ģimenes dzīvi veidoju pilnīgi citādu nekā bija maniem vecākiem, un ne tāpēc, ka man būtu bijusi nelaimīga bērnība vai kaut kā tā. Ir lietas, ko es varbūt esmu pārņēmusi, bet ir lietas, ko es daru pilnīgi savadāk. Katra ģimene atšķiras, pat ja tie ir mūsu tuvākie cilvēki.

Junona, gribot negribot, katrs pats savu ģimenes dzīve vedot, pieturas pie principiem un ieražām, kā ticis audzināts savu vecāku ģimenē. Protams, ka to nevaram pieņemt pilnā mērā, jo dzīves līmenis taču nepārtraukti mainās, līdz ar to arī ģimenes vajadzības un laikmeta iespējas maina cilvēku uzskatus.
Es apsvēru cieņu un godu vēsturiski ieskatoties mūsu senču senatnē kā ģimene- saime, cieņa pret sievu un vīru, gods pret vecākiem un vecvecākiem, mīlestība pret bērniem- atbildība savstarpēji rūpējoties, abpusējā cieņā un saimes godā.

Dyna, tās ir tikai skaistas frāzes, dzīvē viss ir savādāk. Diemžēl vai par laimi, nezinu

Ir dažādas ģimenes... bet katrājā jabūt vismaz vienam stipram cilvēkam, kurš spēj šo ģimeni turēt... :)

Aha... visi uz viena kakla... tas var neizturēt...

ģimenes... bet katrā jabūt vismaz vienam stipram cilvēkam, kurš spēj šo ģimeni turēt... :)
nahren jātura, ja pati neturās kopā?

Kak v ljuboj organizaciji... dolžen bitj odin otvetstvennij...

užas...

Ja stiprs, ir tikai viens, tas var mēģināt turēt un tam liek turēt par diviem, a cik ilgi? Divi stipri i paši labāk turas i citus labāk tur... UzTur...

Katram sava izpratne par ģimeni. Man jau atkal patīk šitie tekstiņi - jābūt Nu nav tā jābūt

... tieši tā... ģimenei pašai (katram ģim. loc.) jāturas kopā, nevis kādam turētājam jābūt...

Es taču nevisai nopietni rakstu... .junona... raslabjsja!!!

Nu jā, kad ir pateiktas galīgas muļķības, tad jau vienmēr ir "atmazkas" - ko tu tik nopietni, es jau muļķojos

Nelielas muļķības cilvēkam atļaujas... vai tomēr nē ?

... man jau gan liekas, ja kāds ieliek nopietnu tēmu, tad paša muļķošanās tā kā nevietā...